haṭha-yoga-pradīpikā

śrī gaṇeśāyaḥ namaḥ

guruṁ natvā śivaṁ sākṣāt brahmānandena tanyate ।
haṭhapradīpikājyotsnā yogamārgaprakāśikā ॥

idānīntanānāṁ subodhārthamasyāḥ suvijñāyagorakṣasiddhāntahārdam ।
mayā meruśāstripramukhyābhiyogāt sphuṭaṁ kathyate'tyantagūḍhopi bhāvaḥ ॥

mumukṣujanahitārthaṁ rājayogadvārā kaivalyapradāṁ haṭhapradīpikāṁ vidhitsuḥ paramakāruṇikaḥ svātmarāmayogīndraḥ tatpratyūhanivṛttaye haṭhayogapravartakaśrīmadādināthanamaskāralakṣaṇaṁ maṅgalaṁ tāvadācarati -śrīādhināthetyādinā । tasmai śrīādināthāya namo'stviti anvayaḥ । ādiścāsau nāthaśca ādināthaḥ sarveśvaraḥ । śrīśabdaḥ ādiḥ yasya saḥ śrīādiḥ, śrīādiścāsau nāthaśca śrīādināthaḥ, tasmai śrīādināthāya । śrīnāthāya viṣṇave vā ityarthaḥ । śrīādināthāya ityatra yaṇabhāvastu ‘api māṣaṁ maṣaṁ kuryāt chandobhaṅgaṁ tyajedgirām’ iti chandovidāṁ saṁpradāyāduccāraṇasauṣṭhavācceti bodhyam । vastutastu asaṁhitapāṭhasvīkārāpekṣayā śrīādināthāyeti pāṭhasvīkāre'pravṛttanityavidhyuddeśyatāvacchedakānākrāntatvena pariniṣṭhitatvasaṁbhavāt sampratyudāhṛtadṛṣṭāntadvayasyāpīdṛgviṣayavaiṣamyāt, nityasāhityabhaṅgajanitadoṣasya śābdikānanumatatvāccāsaṁmṛṣṭavidheyāṁśatārūpadoṣasya sāhityakārairuktatve'pi kvacit tairapyasvīkṛtatvena śābdikācāryairekājityādau karmadhārayasvīkaraṇena sarvathānādṛtatvācca lāghāvatiśaya iti sudhiyo vibhāvayantu । namaḥ prahvībhāvo'stu । prārthanāyāṁ loṭ । tasmai, kasmai ityapekṣāyāmāha - yeneti । yena ādināthena upadiṣṭā girijāyai haṭhayogavidyā haśca ṭhaśca haṭhau sūryacandrau tayoryogo haṭhayogaḥ, etena haṭhaśabdavācyayoḥ sūryacandrākhyayoḥ prāṇāpānayoraikyalakṣaṇaḥ prāṇāyāmo haṭhayoga iti haṭhayogasya lakṣaṇaṁ siddham । tathā coktaṁ gorakṣanāthena siddhasiddhāntapaddhatau -

hakāraḥ kīrtitaḥ sūryaṣṭhakāraścandra ucyate ।
sūryācandramasoryogāddhaṭhayogo nigadyate ॥ iti ।

tatpratipādikā vidyā haṭhayogavidyā, haṭhayogaśāstramiti yāvat । girijāyai ādināthakṛto haṭhavidyopadeśo mahakālayogaśāstrādau prasiddhaḥ । prakarṣeṇa unnataḥ pronnataḥ । mantrayogahaṭhayogādīnām adharabhūmīnāmuttarabhūmitvāt rājayogasya pronnatatvam । rājayogaśca sarvavṛttinirodhalakṣaṇo'saṁprajñātayogaḥ । tam icchormumukṣoḥ adhirohiṇīva, adhiruhyate anyā ityadhirohiṇī niḥśreṇīva vibhrājate viśeṣeṇa bhrājate śobhate । yathā pronnatasaudhamāroḍhum icchoḥ adhirohiṇī anāyāsena saudhaprāpikā bhavati evaṁ haṭhadīpikāpi pronnatarājayogam āroḍhumucchoḥ anāyasena rājayogaprāpikā bhavatīti । upamālaṅkāraḥ । indravajrākhyaṁ vṛttam ।

evaṁ paramagurunamaskāralakṣaṇaṁ maṅgalaṁ kṛtvā vighnabāhulye maṅgalabāhulyasyāpyapekṣitatvāt svagurunamaskārātmakaṁ maṅgalamācarannasya granthasya viṣayaprayojanādīn pradarśayati - praṇamyeti । śrīmantaṁ guruṁ śrīguruṁ nāthaṁ śrīgurunāthaṁ, svagurumiti yāvat । praṇamya prakarṣeṇabhaktipūrvakaṁ natvā svāmārāmeṇa yoginā yogo'syāstīti tena । kevalaṁ rājayogāya kevalaṁ rājayogārthaṁ haṭhavidyopadiśyate ityanvayaḥ । haṭhavidyāyā rājayoga eva mukhyaṁ phalaṁ na siddhaya iti kevalapadasyābhiprāyaḥ । siddhayastvānuṣaṅgikyaḥ । etena rājayogaphalasahito haṭhayogo'sya granthasya viṣayaḥ । rājayogadvārā kaivalyaṁ cāsya phalam । tatkāmaścādhikārī । granthaviṣayayoḥ pratipādyapratipādakabhāvassaṁbandhaḥ । granthasya kaivalyasya ca prayojyaprayojakabhāvaḥ saṁbandhaḥ । granthābhidheyasya saphalayogasya kaivalyasya ca sādhyasādhanabhāvaḥ saṁbandhaḥ ityuktam ।

nanu mantrayogasaguṇadhyānanirguṇadhyānamudrādibhireva rājayogasiddhau kiṁ haṭhavidyopadeśenetyāśaṅkya vyutthitacittānāṁ mantrayogādibhiḥ rājayogasiddheḥ, haṭhayogādeva rājayogasiddhiṁ vadan granthaṁ pratijānīte - bhrāntyeti । mantrayogādibahumatarūpe dhvānte gāḍhāndhakāre yā bhrāntiḥ bhramaḥ tayā । taistairupāyaiḥ rājayogārthaṁ pravṛttasya tatra tatra tadalābhāt । vakṣyati ca - haṭhaṁ vinā rājayogaḥ (2.76) ityādinā । tathā rājayogamajānatāṁ na jānantītyajānantaḥ teṣām ajānatāṁ puṁsāṁ rājayogajñānāyeti śeṣaḥ । karoti iti karaḥ kṛpāyāḥ karaḥ kṛpākaraḥ. kṛpāyā ākāraḥ iti vā tādṛśaḥ । anena haṭhapradīpikākāraṇe ajñānukampaiva heturityuktam । svātmanyāramate iti svātmārāmaḥ । haṭhasya haṭhayogasya pradīpikeva prakāśakatvāt haṭhapradīpikā tām । athavā haṭha eva pradīpikā rājayogaprakāśakatvāt । tāṁ dhatte vidhatte, karoti iti yāvat । svātmārāma ityanena jñānasya saptabhūmikāṁ prāpto brahmavidvariṣṭha ityuktam । tathā ca śrutiḥ - “ātmakrīḍa ātmaratiḥ kriyāvāneṣa brahmavidāṁ variṣṭhaḥ । ” (muṇḍaka 3.1.4) । saptabhūmayaśca uktā yogavāsiṣṭhe -

jñānabhūmiḥ śubhecchākhyā prathamā samudāhṛtā ।
vicāraṇā dvitīyā syāt tṛtīyā tanumānasā ॥

sattvāpattiścaturthī syāt tato'saṁsaktināmikā ॥

parārthābhāvinī ṣaṣṭhī saptamī turyagā smṛtā ॥

asyārthaḥ - śubhecchā ityākhyā yasyāḥ sā śubhecchākhyā । vivekavairāgyayutā śamādipūrvikā tīvramumukṣā prathamā jñānasya bhūmiḥ । bhūmikā udāhṛtā kathitā । yogibhiriti śeṣaḥ । 1 । vicāraṇā śravaṇamananātmikā dvitīyā jñānabhūmiḥ syāt । 2 । anekārthagrāhakaṁ mano yadānekārthān parityajya sadekārthavṛttipravāhavadbhavati tadā tanu mānasaṁ yasyāṁ sā tanumānasā nididhyāsanarūpā tṛtīyā jñānabhūmiḥ syāditi śeṣaḥ । 3 । imāstisraḥ sādhanabhūmikāḥ । āsu bhūmiṣu sādhaka ityucyate । tisṛbhirbhūmikābhiḥ śuddhasattve'ntaḥ karaṇe'haṁ brahmāsmītyākārikāparokṣavṛttirūpā sattvāpattināmikā caturthī jñānabhūmiḥ syāt । caturthīyaṁ phalabhūmiḥ । asyāṁ yogī brahmavidityucyate । iyaṁ saṁprajñātayogabhūmikā । 4 । vakṣamāṇāstisro'saṁprajñātayogabhūmayaḥ । sattvāpatteranantarā sattvāpattisaṁjñikāyāṁ bhūmāvupasthitāsu siddhiṣu asaṁsaktasyāsaṁsaktināmikā pañcamī jñānabhūmiḥ syāt ।

asyāṁ yogī svayameva vyutthiṣṭhate । etāṁ bhūmiṁ prāpto brahmavidvara ityucyate । 5 ।

parabrahmātiriktamarthaṁ na bhāvayati yasyāṁ sā parārthābhāvinī ṣaṣṭhī jñānabhūmiḥ syāt । asyāṁ yogī paraprabodhita eva vyutthito bhavati । etāṁ prāpto brahmavidvarīyānityucyate । 6 । turyagā nāma saptamī bhūmiḥ smṛtā । asyāṁ yogī svataḥ parato vā na vyutthānaṁ prāpnoti । etāṁ prāpto brahmavidvariṣṭha ityucyate । 7 । tatra pramāṇabhūtā śrutiratraivoktā pūrvam । ayameva jīvanmukta ityucyate, sa eva svātmarāmapadenokta ityalaṁ bahūktena ॥ 3 ॥

mahatsevitatvāddhaṭhavidyāṁ praśaṁsan svasyāpi mahatsakāśāddhaṭhavidyālābhādgauravaṁ dyotayati - haṭhavidyāṁ hīti । hīti prasiddham । matsyendraśca gorakṣaśca tau ādyau yeṣāṁ te matsyendragorakṣādyāḥ । ādyaśabdena jālandharanāthabhartṛharigopīcandaprabhṛtayo grāhyāḥ । te haṭhavidyāṁ haṭhayogavidyāṁ vijānate viśeṣeṇa sādhanalakṣaṇabhedaphalaiḥ jānantītyarthaḥ । svātmārāmaḥ svātmārāmanāmā । athavāśabdaḥ samuccaye । yogī yogavān tatprasādataḥ gorakṣaprasādājjānīta ityanvayaḥ । paramamahatā brahmaṇāpīyaṁ vidyā sevitetyatra yogayājñavalkyasmṛtiḥ । ‘hiraṇyagarbho yogasya vaktā nānyaḥ purātanaḥ’ । vaktṛtvaṁ ca mānasavyāpārapūrvakaṁ bhavatīti mānaso vyāpāro'rthādāgataḥ । tathā ca śrutiḥ - ‘yanmanasā dhyāyati tadvācā vadati’ iti । bhāgavateyaṁ vidyā bhāgavātānuddhavādīn pratyuktā । śivastu yogī prasiddha eva । evaṁ ca sarvottamaiḥ brahmaviṣṇuśivaiḥ seviteyaṁ vidyā । na ca brahmasūtrakṛtā vyāsena yogo nirākṛta iti śaṅkanīyam । prakṛtisvātantryacidbhedāṁśamātrasya nirākaraṇāt । na tu bhāvanāviśeṣarūpayogasya । bhāvanāyāśca sarvasaṁmatatvāt tāṁ vinā sukhasyāpyasaṁbhavāt । tathoktam bhagavadgītāsu -

nāsti buddhirayuktasya na cāyuktasya bhāvanā ।

na cābhavayataśśāntiḥ aśāntasya kutassukham । iti (2.66)

nārāyaṇatīrthairapyuktam-

‘svātantryasatyatvamukhaṁ pradhāne satyaṁ ca cidbhetagataṁ ca vākyaiḥ ।
vyāso nirācaṣṭa na bhāvanākhyaṁ yogaṁ svayaṁ nirmitabrahmasūtraiḥ । ’

‘api cātmapradaṁ yogaṁ vyākaronmatimān svayam ।
bhāṣādiṣu tatastatra ācāryapramukhairmataḥ । ’

mato yogo bhagavatā gītāyāmadhiko'nyataḥ ।
kṛtaḥ śukādibhistasmādatra santo'tisādarāḥ ॥ iti ।

‘vedeṣu yajñeṣu tapassu caiva dāneṣu yatpuṇyaphalaṁ pradiṣṭam ।
atyeti tatsarvamidaṁ viditvā yogī paraṁ sthānamupaiti cādyam’ ॥

iti bhagavadukteḥ(bha.gī. 8.28) । kiṁ bahunā । ‘ jijñāsurapi yogasya śabdabrahmātivartate’ iti vadatā bhagavatā (bha.gī. 6.44) yogajijñāsorapi autkṛṣṭyaṁ varṇitaṁ kimuta yoginaḥ । nāradādibhaktaśreṣṭhaiḥyājñavalkyādijñānimukhyaiśca asyāḥ sevanāt bhaktajñānināmapyaviruddhetyuparamyate ॥ 4 ॥

haṭhayoge pravṛttiṁ janayituṁ haṭhavidyayā prāptaiśvaryān siddhānāha -śrīādināthetyādinā । ādināthaḥ śivaḥ sarveṣāṁ nāthānāṁ prathamo nāthaḥ । tato nāthasaṁpradāyaḥ pravṛttaḥ iti nāthasaṁpradāyino vadanti । matsyedrākhyaśca ādināthaśiṣyaḥ । atraivaṁ kiṁvadantī - kadācidādināthaḥ kasmiṁścid dvīpe sthitaḥ tatra vijanamiti matvā girijāyai yogamupadiṣṭavān । tīrasamīpanīrasthaḥ kaścana matsyaḥ taṁ yogopadeśaṁ śrutvā ekāgracitto niścalakāyo'vatasthe । taṁ tādṛśaṁ dṛṣṭvānena yogaḥ śruta iti taṁ matvā kṛpālurādinātho jalena prokṣitavān । sa ca prokṣaṇamātrāddivyakāyo matsyendraḥ siddho'bhūt । tameva matsyendranātha iti vadanti । śabaranāmā kaścit siddhaḥ । ānandabhairavanāmānyaḥ । eteṣāmitaretaradvandvaḥ । chinnahastapādaṁ puruṣaṁ hindusthānabhāṣāyāṁ cauraṅgīti vadanti । kadācidādināthāt labdhayogasya bhuvaṁparyaṭato matsyendranāthasya kṛpāvalokanamātrāt kutracidaraṇye sthitaḥ cauraṅgiḥ aṅkuritahastapādo babhūva । sa ca tatkṛpayā sañjātahastapādo'hamiti matvā tatpādayoḥ praṇipatya mamānugrahaṁ kurviti prārthitavān । matsyendro'pi tamanugṛhītavān । tasyānugrahāt cauraṅgiriti prasiddhaḥ siddhaḥ so'bhūt । mīno mīnanāthaḥ, gorakṣo gorakṣanāthaḥ, virūpākṣanāmā, bileśayanāmā ca । cauraṅgiprabhṛtīnāṁ dvandvasamāsaḥ ॥ 5 ॥

manthānaḥ, bhairavaḥ । yogīti manthānaprabhṛtīnāṁ viśeṣaṇam ॥ 6 ॥

kācaṇḍīśvaraḥ iti āhvaya nāma yasya saḥ tathā । anye spaṣṭāḥ ॥ 7 ॥

tathāśabdaḥ samuccaye ॥ 8 ॥

iti pūrvoktā ādayaḥ yeṣāṁ te tathā । ādiśabdena tārānāthādayo grāhyāḥ । mahāntaśca te siddhāśca apratihataiśvaryā ityarthaḥ । haṭhayogasya prabhāvāt sāmarthyāditi haṭhayogaprabhāvataḥ । pañcamyāstasil । kālo mṛtyuḥ tasya daṇḍanaṁ daṇḍaḥ dehaprāṇaviyogānukūlo vyāpāraḥ taṁ khaṇḍayitvā chitvā mṛtyuṁ jitvetyarthaḥ । brahmāṇḍamadhye vicaranti viśeṣeṇāvyāhatagatyā carantītyarthaḥ । taduktaṁ bhāgavate - yogeśvarāṇāṁ gatimāhurantarbahistrilokyāḥ pavanāntarātmanām’ iti ॥ 9 ॥

haṭhasyāśeṣatāpanāśakatvamaśeṣayogasādhakatvaṁ ca maṭhakamaṭharūpakeṇāha - aśeṣeti । aśeṣāḥ ādhibhautikādhidaivikādhyātmikabhedena trividhāḥ । tatrādhyātmikaṁ dvividham । śārīraṁ mānasaṁ ca । tatra śārīraṁ duḥkhaṁ vyādhijaṁ, mānasaṁ duḥkhaṁ kāmādijam । ādhibhautikaṁ vyāghrasarpādijanitam । ādhidaivikaṁ grahādijanitam । te ca te tāpāśca taistaptānāṁ santaptānāṁ puṁsāṁ haṭho haṭhayogaḥ । samyagāśrayata iti samāśrayaḥ, āśrayaḥ āśrayabhūto maṭhaḥ maṭha iva । tathā haṭhaḥ aśeṣayogayuktānām, aśeṣayogayuktāḥ mantrayogakarmayogādiyuktāḥ teṣāmādhārabhūtaḥ kamaṭhaḥ kamaṭha iva । yathā taraṇikiraṇatāpataptānāṁ puṁsāmāśrayo maṭhaḥ । evaṁ trividhatāpataptānāṁ puṁsāmāśrayo haṭhaḥ । yathā ca viśvādhāraḥ kamaṭhaḥ evaṁ nikhilayogināmādhāro haṭha ityarthaḥ ॥ 10 ॥

athākhilavidyāpekṣayā haṭhavidyāyā atigopyatvamāha - haṭhavidyeti । siddhimaṇimādyaiśvaryamicchatā yadvā siddhiṁ kaivalyamicchatā vāñchatā yoginā haṭhayogavidyā paramatyantaṁ gopyā gopanīyā gopanārhāstīti । tatra hetumāha । yato guptā haṭhavidyā vīryavatī apratihata-aiśvaryajananasamarthā syāt । kaivalyajananasamarthā kaivalyasiddhijananasamarthā vā syāt । prakāśitā prasiddhiṁ gamitā tu nirvīryā । dīrghakālasevitāpi apratihata- aiśvaryajananasamarthā kaivalyasiddhijananasamarthā vā syāt । atha yogādhikārī

jitākṣāya śāntāya saktāya muktau vihīnāya doṣairasaktāya bhuktau ।
ahīnāya doṣetarairuktakartre pradeyo na deyo haṭhaścetarasmai ॥

yājñavalkyaḥ ।

vidhyuktakarmasaṁyuktaḥ kāmasaṅkalpavarjitaḥ ।
yamaiśca niyamairyuktaḥ sarvasaṅgavivarjitaḥ ॥

‘kṛtavidyo jitakrodhaḥ satyadharmaparāyaṇaḥ ।
guruśuśrūṣārataḥ pitṛmātṛparāyaṇaḥ
svāśramasthaḥ sadācāro vidvadbhiśca suśikṣitaḥ । ’

iti । ‘śiśnodararatāyaiva na deyaṁ veṣadhāriṇe’ iti kutracit । atra yogacintāmaṇikāraḥ -

yadyapi

‘brāhmaṇakṣatriyaviśāṁ strīśūdrāṇāñca pāvanam ।
śāntaye karmaṇāmanyadyogānnāsti vimuktaye’ ॥

ityādi purāṇavākyeṣu prāṇimātrasya yoge'dhikāra upalabhyate, tathāpi mokṣarūpaphalavati yoge viraktasyaiva adhikāra ucitaḥ । tathā ca vāyusaṁhitāyām -

‘dṛṣṭe tathānuśravike viraktaṁ viṣaye manaḥ ।
yasya tasyādhikāro'smin yoge nānyasya kasyacit ॥

sureśvarācāryāḥ -

‘ihāmutra viraktasya saṁsāraṁ prajihāsataḥ ।
jijñāsoreva kasyāpi yoge'sminnadhikāritā ’ ॥

vṛddhairapyuktam -

‘naitaddeyaṁ durvinītāya jātu jñānaṁ guptaṁ taddhi samyakphalāya ।
asthāne hi sthāpyamānena vācāṁ devī kopānnirdahenno'cirāya’ iti ॥ 11 ॥

atha haṭhābhyāsayogyaṁṁ deśamāha sārdhena - surājya iti । rājñaḥ karma bhāvo vā rājyaṁ tacchobhanaṁ yasmin sa surājyaḥ , tasmin surājye । ‘yathā rājā tathā prajāḥ’ iti mahadukteḥ rājñaḥ śobhanatvāt prajānāmapi śobhanatvaṁ sūcitam । dhārmike dharmavati । anena haṭhābhyāsinaḥ anukūlāhārādilābhaḥ sūcitaḥ । nirupadrave cauravyāghrādyupadravarahite । etena deśasya dīrghakālavāsayogyatā sūcitā । dhanuṣaḥ pramāṇaṁ dhanuḥpramāṇaṁ caturhastamātraṁ tatparyantam । śilāgnijalavarjite śilā prastaraḥ, agniḥ vahniḥ jalaṁ toyaṁ, tairvarjite rahite । yatrāsanaṁ tataścaturhastamātre śilagnijalāni na syurityarthaḥ । tena śītoṣṇādivikārābhāvaḥ sūcitaḥ ।

ekānte vijane । anena janasamāgamābhāvāt kalahādyabhāvaḥ sūcitaḥ । janasammarde tu kalahādikaṁ syādeva । taduktaṁ bhāgavate - ‘vāse bahūnāṁ kalaho bhavedvārtā dvayorapi’ iti ।

tādṛśe maṭhikāmadhye । alpaḥ maṭhaḥ maṭhikā । alpīyasi kan । tasyāḥ madhye haṭhayoginā haṭhābhyāsī yogī haṭhayogī tena । śākapārthivādivat samāsaḥ । sthātavyaṁ sthātuṁ yogyam । maṭhikāmadhya ityanena śītātapādijanitakleśābhāvaḥ sūcitaḥ । atra ‘yuktāhāravihāreṇa haṭhayogasya siddhaye’ ityardhaṁ kenacit kṣiptatvāt na vyākhyātam । mūlaślokānāmeva vyākhyānam । evamagre'pi ye mayā na vyakhyātāḥ ślokāḥ haṭhapradīpikāyāmupalabhyeran te sarve'pi kṣiptā iti boddhavyam ॥ 12 ॥

atha maṭhalakṣaṇamāha - alpadvāramiti  । alpaṁ dvāraṁ yasmin tattādṛśam । randhro gavākṣādiḥ, garto nimnapradeśaḥ, vivaraḥ mūṣakāhibilaṁ te na santi yasmin tattādṛśam ।

atyuccaṁ ca tannīcaṁ ca atyuccanīcaṁ, tacca tadāyataṁ ca atyuccanīcāyatam । ‘viśeṣaṇaṁ viśeṣyeṇa bahulaṁ’ (pā.sū 2.1.57) ityatra bahulagrahaṇāt viśeṣaṇānāṁ karmadhārayaḥ ।

nanu uccanīcāyataśabdānāṁ bhinnārthakānāṁ kathaṁ karmadhārayaḥ? ‘tatpuruṣaḥ samānādhikaraṇaḥ karmadhārayaḥ’ (pā.sū 1.2.42) iti tallakṣaṇāditi cet, na । maṭhe teṣāṁ sāmānā.ādhikaraṇyasambhavāt । na atyuccanīcāyataṁ nātyuccanīcāyataṁ, naśabdena samāsānnalopābhāvaḥ, neti pṛthakpadaṁ vā । atyucce ārohaṇe śramaḥ syādatinīce'varohaṇe śramo bhavet । atyāyate dūraṁ dṛṣṭirgacchet, tannirākaraṇārthamuktaṁ nātyuccanīcāyatamiti । samyak samīcīnatayā gomayena gopurīṣeṇa sāndraṁ yathā bhavati tathā liptam । amalaṁ nirmalam । niḥśeṣā nikhilā ye jantavaḥ maśakamatkuṇādyāḥ tairujjhitaṁ tyaktaṁ rahitam । bāhye maṭhādbahiḥ pradeśe । maṇḍapaḥ śālāviśeṣaḥ, vediḥ pariṣkṛtā bhūmiḥ kūpo jalāśayaviśeṣaḥ, taiḥ ruciraṁ ramaṇīyam । prākāreṇa varaṇena samyagveṣṭitaṁ parito bhittiyuktamityarthaḥ । haṭhābhyāsibhiḥ haṭhayogābhyasanaśīlaiḥ siddhaiḥ । idaṁ pūrvoktamalpadvārādikaṁ yogamaṭhasya lakṣaṇaṁ svarūpaṁ proktaṁ kathitam ।

nandokeśvarapurāṇe tvevaṁ maṭhalakṣaṇamuktam -

mandiraṁ ramyavinyāsaṁ manojñaṁ gandhavāsitam ।

dhūpāmodādisurabhi kusumotkaramaṇḍitam ।

munitīrthanadīvṛkṣapadminīśailaśobhitam ।

citrakarmanibaddhaṁ ca citrabhedavicitritam ।

kuryād yogagṛhaṁ dhīmān suramyaṁ śubhavartmanā ।

dṛṣṭvā citragatāṁśchāntān munīn yāti manaḥśāmam ।

siddhān dṛṣṭvā citragatān matirabhyudyame bhavet ।

madhye yogagṛhasyātha likhet saṁsāramaṇḍalam ।

śmaśānaṁ ca mahāghoraṁ narakāṁśca likhet kvacit ।

tān dṛṣṭvā bhīṣaṇākārān saṁsāre sāravarjite ।

anavasādo bhavati yogī siddhyabhilāṣukaḥ ।
paśyaṁśca vyādhitān jantūn natān mattāṁścaladvraṇān ॥ 13 ॥

maṭhalakṣaṇamuktvā maṭhe yat kartavyaṁ tadāha - evaṁvidha iti । evaṁ pūrvoktā vidhā prakāraḥ yasya saḥ tathā pūrvoktalakṣaṇaḥ ityarthaḥ । tasmin sthitvā sthitiṁ kṛtvā sarvā yāścintāḥtābhirviśeṣeṇa varjito rahito'śeṣacintārahitaḥ । guruṇopadiṣṭo yo mārgaḥ haṭhābhyāsaprakārarūpaḥ tena sadā nityaṁ yogamevābhyaset । evaśabdena abhyāsāntarasya yoge vighnakārakatvaṁ sūcitam । taduktaṁ yogabīje -

marujjayo yasya siddhastaṁ seveta guruṁ sadā ।
guruvaktraprasādena kuryāt prāṇajayaṁ budhaḥ ॥

rājayoge -

vedāntatarkoktibhirāgamaiśca nānāvidhaiḥ śastrakadambakaiśca ।
dhyanādibhiḥ satkaraṇaina gamyaścintāmaṇirhyekaguruṁ vihāya ॥

skandapurārāṇe-

ācāryādyogasarvasvam avāpya sthiradhīḥ svayam ।
yathoktaṁ labhate tena prāpnotyapi ca nirvṛtim ॥

sureśvarācāryaḥ -

guruprasādāllabhate yogamaṣṭāṅgasaṁyutam ।

śivaprasādāllabhate yogasiddhiṁ ca śāśvatīm ।

śrutiśca -

“yasya deve parā bhaktiḥ yathā deve tathā gurau ।
tasyaite kathitā hyarthāḥ prakāśante mahātmanaḥ” ॥ iti (śvetupa. 6.23)

ācāryavān puruṣo veda iti ca (chāṁ.upa.6.14.2) ॥ 14 ॥

atha yogābhyāsapratibandhakānāha - atyāhāra iti । atiśayitaḥ āhāraḥ atyāhāraḥ, kṣudhāpekṣayā adhikabhojanam । prayāsaḥ śramajananānukūlo vyāpāraḥ । prakṛṣṭo jalpaḥ prajalpaḥ bahubhāṣaṇam । śītodakena prātaḥsnāna-naktabhojanaphalāhārādirūpaniyamasya grahaṇaṁ niyamagrahaḥ । janānāṁ saṅgaḥ janasaṅgaḥ । kāmādijanakatvāt । lolasya bhāvaḥ laulyaṁ cāñcalyam ।

ṣaḍbhiḥ atyāhārādibhiḥ abhyāsapratibandhāt yogo vinaśyati viśeṣeṇa naśyati ॥ 15 ॥

atha yogasiddhikarānāha - utsāhāditi । viṣayapravaṇaṁ cittaṁ nirotsyāmyeveti udyamaḥ utsāhaḥ । sādhyatvāsādhyatve aparibhāvya sahasā pravṛttiḥ sāhasam । yāvajjīvanaṁ setsyatyeva ityakhedo dhairyam । viṣayā mṛgatṛṣṇā jalavadasantaḥbrahmaiva satyamiti vāstavikaṁ jñānaṁ tattvajñānaṁ, yogānāṁ vāstavikaṁ jñānaṁ vā । śāstraguruvākyeṣu viśvāso niścayaḥ, śraddheti yāvat । janānāṁ yogābhyāsapratikūlānāṁ yaḥ saṅgaḥ tasya parityāgāt । ṣaḍbhirebhiḥ yogaḥ prakarṣeṇa avilambena siddhyati ityarthaḥ ॥ 16 ॥

ādāvāsanakathane saṅgatiṁ sāmānyataḥ tatphalaṁ cāha - haṭhasyeti । haṭhasya ‘āsanaṁ kumbhakaṁ citraṁ mudrākhyaṁ karaṇaṁ tathā । atha nādānusandhānam’ iti vakṣyamāṇāni (1.56) catvāryaṅgāni ।

pratyāhārādisamādhyantānāṁ nādānusandhāne'ntarbhāvaḥ । tanmadhye āsanasya prathamāṅgatvāt, pūrvamāsanamucyata iti sambandhaḥ । tadāsanaṁ sthairyaṁ dehasya manaścāñcalyarūpa-rajodharma- nāśakatvena sthiratāṁ kuryāt । ‘āsanena rajo hanti’ iti vākyāt । ārogyaṁ cittavikṣepaka- rogābhāvaḥ । rogasya cittavikṣepakatvamuktaṁ pātañjalasūtre - ‘vyādhistyānasaṁśayapramāda- ālasyāviratibhrāntidarśanālabdhabhūmikatvānavasthitatvāni cittavikṣepāḥ te'ntarāyāḥ’ iti (yo.sū 1.30) । aṅgānāṁ lāghavaṁ laghutvam । gauravarūpatamodharmanāśakatvam apyetenoktam ।

cakārāt kṣudvṛddhyādikamapi bodhyam ॥ 17 ॥

vasiṣṭhādisaṁmatāsanamadhye śreṣṭhāni mayocyanta ityāha - vasiṣṭhādyairiti । vasiṣṭhaḥ ādyaḥ yeṣāṁ yājñavalkyādīnāṁ tairmunibhirmananaśīlaiḥ । cakārānmantrādiparaiḥ । matsyendra ādyo yeṣāṁ jālandharanāthādīnāṁ taiḥ । yogibhiḥ haṭhābhyāsibhiḥ । cakarānmudrādiparaiḥ । aṅgīkṛtāni caturaśītyāsanāni tanmadhye kānicit śreṣṭhāni mayā kathyante । yadyapyubhayorapi mananahaṭhābhyāsau stastathāpi vasiṣṭhadīnāṁ mananaṁ mukhyaṁ matsendrādīnāṁ haṭhābhyāso mukhya iti pṛthaggrahaṇam ।

tatra sukaratvāt prathamaṁ svastikāsanamāha - jānūrvoriti । jānu ca ūruśca । atra jānuśabdena jānusannihito jaṅghāpradeśo grāhyaḥ । jaṅghorvoriti pāṭhastu sādhīyān । tayorantare madhye ubhe pādayostale talapradeśau kṛtvā ṛjukāyaḥ samakāyaḥ yatra samāsīno bhavet tadāsanaṁ svastikaṁ svastikākhyaṁ pracakṣate, vadanti yogina iti śeṣaḥ । śrīdhareṇoktam -

ūrujaṅghāntarādhāya prapade jānumadhyage ।
yogino yadavasthānaṁ svastikaṁ tadvidurbudhā ॥ 19 ॥

gomukhāsanamāha - savya iti । savye vāme pṛṣṭhasya pārśve saṁpradāyāt kaṭeradhobhāge dakṣiṇaṁ gulphaṁ nitarāṁ yojayet । gomukhasyākṛtiryasya tattādṛśaṁ gomukhasaṁjñakamāsanaṁ bhavet ॥ 20 ॥

vīrāsanamāha - ekamiti । ekaṁ dakṣiṇaṁ pādam । tathā pādapūraṇe । ekasmin vāmoruṇi sthiraṁ vinyaset । tadvīrāsanamitīritaṁ kathitam ॥ 21 ॥

kūrmāsanamāha - gudamiti । gulphābhyāṁ gudaṁ nirudhya niyamya vyutkrameṇa yatra samyagāhitaḥ sthito bhavet, etat kūrmāsanaṁ bhavet, iti yogavido vidurityanvayaḥ ॥ 22 ॥

kukkuṭāsanamāha - padnāsanaṁ tviti । padmāsanaṁ tu ūrvoripari uttānacaraṇasthāpanarūpaṁ samyak sthāpayitvā । jānupadena jānusannihito jaṅghāpradeśaḥ । tacca ūruśca jānūrū, tayorantare madhye karau niveśya bhūmau saṁsthāpya । karavityatrāpi saṁbadhyate । vyomasthaṁ khasthaṁ padmāsanasadṛśaṁ yattat kukkuṭāsanam ॥ 23 ॥

uttānakūrmāsanamāha - kukkuṭāsaneti । kukkuṭāsanasya yo bandhaḥ pūrvaślokoktaḥ tasmin sthitaḥ dorbhyāṁ bāhubhyāṁ kandharāṁ grīvāṁ saṁbadhya kūrmavaduttāno yasmin bhavedetadāsanam uttānakūrmakaṁ nāma ॥ 24 ॥

dhanurāsanamāha -pādāṅguṣṭhau tviti । pāṇibhyāṁ pādayoraṅguṣṭhau gṛhītvā śravaṇādadhi karṇaparyantaṁ dhanuṣaḥ ākarṣaṇaṁ yathā bhavati tathā kuryāt । gṛhītāṅguṣṭhamekaṁ pāṇiṁ prasāritaṁ kṛtvā gṛhītāṅguṣṭhamitaraṁ pāṇiṁ karṇaparyantamākuñcitaṁ kuryādityarthaḥ । etaddhanurāsanamucyate ॥ 25 ॥

matsyendrāsanamāha - vāmorumūle'rpitaḥ sthāpito yo dakṣapādaḥ taṁ sampradāyāt pṛṣṭhatogatavāmapaṇinā gulphasyoparibhāge pragṛhya । jānoḥ dakṣiṇapādajānoḥ bahiḥ pradeśe veṣṭito yo vāmapādastaṁ vāmapādajānoḥ bahirveṣṭitadakṣiṇa aṅguṣṭhe pragṛhya । parivartittāṅgaḥ vāmabhāgena pṛṣṭhato mukhaṁ yathā syādevaṁ parivartitaṁ parāvartitamaṅgaṁ yena sa tathā tādṛśo yatra tiṣṭhet sthitiṁ kuryāt tadāsanaṁ matsyendranāthoditaṁ kathitaṁ syāt । taduditatvāt tannāmakameva vadanti । evaṁ dakṣorumūlārpitavāmapādaṁ pṛṣṭhatogatadakṣiṇapāṇinā pragṛhya vāmajānoḥ bahiḥ veṣṭitadakṣapādaṁ dakṣiṇapādajānoḥ bahiḥ veṣṭitavāmapāṇinā pragṛhya, dakṣabhāgena pṛṣṭhato mukhaṁ yathāsyād evaṁ parivartitāṅgaḥ ca abhyaset ॥ 27 ॥

matsyendrāsanasya phalamāha - matsyendreti । pracaṇḍaṁ dussahaṁ rujāṁ rogāṇāṁ maṇḍalaṁ samūhaḥ tasya khaṇḍane chedane astram astramiva tādṛśaṁ matsyendrapīṭhaṁ matsyendrāsanam । abhyāsataḥ pratyahamāvartanarūpābhyāsāt puṁsāṁ jaṭharasya jaṭharāgneḥ prakṛṣṭāṁ dīptiṁ vṛddhiṁ dadāti । tathā kuṇḍalinyāḥ ādhāraśakteḥ prabodhaṁ nidrābhāvaṁ tathā candrasya tālunaḥ uparibhāge sthitasya nityaṁ kṣarataḥ sthiratvaṁ kṣaraṇābhāvaṁ ca dadātītyarthaḥ ॥ 27 ॥

paścimatānāsanamāha - prasāryeti । bhuvi bhūmau daṇḍasya rūpamiva rūpaṁ yayoḥ tau daṇḍākārau śliṣṭagulphau prasārya prasāritau kṛtvā । dorbhyām.zzz ākuñcitatarjanībhyāṁ bhujābhyāṁ padoḥ padayoḥ ca agre agrabhāgau tayordvitayaṁ dvayamaṅguṣṭhapradeśayugmamaṁ balādākarṣaṇapūrvakaṁ yathā jānvadhobhāgasya bhūmerutthānaṁ na syāt tathā gṛhītvā । jānorupari nyasto lalāṭadeśo yena tādṛśo yatra vaset । idaṁ paścimatānanāmakam āsanamāhuḥ ।

atha tatphalam - itīti  । iti pūrvoktamāsaneṣvagr.zzzrayaṁ mukhyaṁ paścimatānaṁ pavanaṁ prāṇaṁ paścimavāhinaṁ paścimena paścimamārgeṇa suṣumnāmārgeṇa vahatīti paścimavāhī taṁ tādṛśaṁ karoti । jaṭharānalasya jaṭhare yo'nalo'gnistasyodayaṁ vṛddhiṁ kuryāt । udare madhyapradeśe kārśyaṁ kṛśatvaṁ kuryāt । arogatāmārogyaṁ cakārānnāḍībalādisāmyaṁ kuryāt ॥ 29 ॥

atha mayūrāsanamāha - dharāmiti  । karadvayena karayordvayaṁ yugmaṁ tena dharāṁ bhūmiṁ avaṣṭabhya avalambya prasāritāṅgulī bhūmisaṁlagnau saṁnihitau karau kṛtvā ityarthaḥ । tasya karadvayasya kūrparayoḥ bhujamadhyasandhibhāgayoḥ sthāpite dhṛte nābheḥpārśve pārśvabhāgau yena saḥ uccāsanaḥ uccamunnatamāsanaṁ yasyaitādṛśaḥ khe śūnye daṇḍavaddaṇḍena tulyamutthita ūrdhvaṁ sthito yatra bhavati, tanmāyūraṁ mayūrasyedaṁ tatsaṁbandhitvāt tannāmakaṁ pravadanti yogina iti śeṣaḥ ॥ 30 ॥

mayūrāsanaguṇānāha - haratīti  । gulmo rogaviśeṣaḥ udaraṁ jalodaraṁ te ādī yeṣāṁ plīhādīnāṁ te tathā tān sakalarogān sakalā ye rogāstānāśu jhaṭiti harati nāśayati । śrīmayūramāsanamiti sarvatra saṁbadhyate । doṣān vātapittakaphān ālasyādīn ca abhibhavati tiraskaroti । bahvatiśayitaṁ kadaśanaṁ kadannaṁ yadbhuktaṁ tadaśeṣaṁ samastaṁ bhasma kuryāt pācayedityarthaḥ । jaṭharāgniṁ jaṭharānalaṁ janayati prādurbhāvayati । kālakūṭaṁ viṣaṁ kālakūṭavad apakārakamannaṁ samastaṁ jārayejjīrṇaṁ kuryāt pācayedityarthaḥ ॥ 31 ॥

śavāsanamāha ardhena - uttanamiti । śavena mṛtaśarīreṇa tulyaṁ śavavaduttānaṁ bhūmisaṁlagnaṁpṛṣṭhaṁ yathā syāt tathā śayanaṁ nidrāyāmiva saṁniveśo yat tacchavāsanaṁ śavāsānakhyamāsanam । śavāsanaprayojanamāha uttarārdhena । śavāsanaṁ śrāntiharaṁ śrāntiṁ haṭhābhyāsaśramaṁ haratīti śrāntiharaṁ cittasya viśrāntiḥ viśrāmaḥ tasyāḥ kārakam ॥ 32 ॥

vakṣyamāṇāsanacatuṣṭayasya śreṣṭhatvaṁ vadannāha - caturaśītīti । śivena īśvareṇa caturadhikāśīti-saṅkhyākānyāsanāni kathitāni, cakārāccaturaśītilakṣaṇāni ca । taduktaṁ gorakṣanāthena -

’āsanāni ca tāvanti yāvanntyo jīvajātayaḥ ।
eteṣāmakhilān bhedān vijānāti maheśvaraḥ ॥

caturaśītilakṣaṇāni ekaikaṁ samudāhṛtam ।
tataḥ śivena pīṭhānāṁ ṣoḍaśānāṁ śataṁ kṛtam ॥ ‘ iti ।

tebhyaḥ śivoktacaturaśītilakṣaṇānāṁ madhye praśastāni yāni caturaśītyāsanāni tebhyaḥ ādāya gṛhītvā, sārabhūtaṁ śreṣṭhabhūtaṁ catuṣkamahaṁ bravīmītyanvayaḥ ॥ 33 ॥

tadeva catuṣkaṁ nāmnā nirdiśati - siddhamiti । siddhaṁ siddhāsanam । padmaṁ padmāsanam । siṁhaṁ siṁhāsanam । bhadraṁ bhadrāsanam iti catuṣṭayaṁ śreṣṭham atiśayena praśasyam, tatrāpi catuṣṭaye sukhe sukhakare siddhāsane sadā tiṣṭhet । etena siddhāsanaṁ catuṣṭaye'pyutkṛtamiti sūcitam ॥ 34 ॥

tatra siddhāsanam-

āsanacatuṣṭaye'pyutkṛṣṭatvāt prathamaṁ siddhāsanamāha - yonisthānakamiti । yonisthānameva yonisthānakam । svārthe kapratyayaḥ । gudopasthayormadhyamapradeśaḥ yonisthānaṁ tat । aṅghriḥ vāmaścaraṇaḥ tasya mūlena pārṣṇibhāgena ghaṭitaṁ saṁlagnaṁ kṛtvā । sthānāntaram ekaṁ pādaṁ dakṣiṇaṁ pādaṁ meḍhrendriyasyoparibhāge dṛḍhaṁ yathā syāt tathā vinyaset । hṛdaye hṛdayasamīpe hanuṁ cibukaṁ susthiraṁ samyak sthiraṁ kṛtvā hanuhṛdayayoḥ caturaṅgulamantaraṁ yathā bhavati tathā kṛtvā iti rahasyam । saṁyamitāni viṣayebhyaḥ parāvṛtāni indriyāṇi yena sa tathā । acalā yā dṛk dṛṣṭistayā bhruvorantaraṁ madhyaṁ paśyet । hi prasiddhaṁ mokṣasya yatkapāṭaṁ pratibandhakaṁ tasya bhedaṁ nāśaṁ janayatīti tādṛśam । siddhānāṁ yoginām । āste'tra , āsyate'nena iti vā āsanaṁ siddhāsanaṁ nāmaka midaṁ bhavedityarthaḥ ॥ 35 ॥

matāntare tu -

matsyedndrasammataṁ siddhāsanamuktvā anyasaṁmataṁ vaktumāha -matāntare tviti । tadeva darśayati - meḍhrāditi । meḍhrādupasthādupari ūrdhvabhāge savyaṁ vāmagulphaṁ vinyasya tathā savyavadupari mukhyapādasyopari na tu savyagulphasya । gulphāntaraṁ dakṣiṇagulphaṁ ca nikṣipya vasediti śeṣaḥ । idaṁ siddhāsanaṁ matāntarābhimataṁ bhavedityarthaḥ ॥ 36 ॥

tatra prathamaṁ mahāsiddhasammatamiti spaṣṭīkartumasyaiva matabhedān nāmabhedānāha - etaditi । etat pūrvoktaṁ siddhāsanaṁ siddhāsananāmakaṁ prāhuḥ । kecidityadhyāhāraḥ । anye vajrāsanaṁ vajrāsanasaṁjñakaṁ viduḥ jānanti । eke muktāsanaṁ muktāsanābhidhaṁ vadanti । pare guptāsanaṁ guptāsanākhyaṁ prāhuḥ । atrāsanābhijñāḥ । yatra vāmapādapārṣṇiṁ yonisthāne niyojya dakṣiṇapādapārṣṇiḥ meḍhrādupari sthāpyate tadvajrāsanam । yatra tu dakṣiṇasavyapādapārṣṇidvayamuparyadho bhāgena saṁyojya yonisthānena saṁyojyate tanmuktāsanam । yatra tu pūrvavat saṁyuktaṁ pārṣṇidvayaṁ meḍhrādupari nidhīyate tadguptāsanamiti ॥ 37 ॥

atha saptabhiḥ ślokaiḥ siddhāsanaṁ praśaṁsanti - yameṣvityādibhiḥ । yameṣu mitāhāramiva । mitāhāro vakṣyamāṇaḥ ‘susnigdhamadhurāhāraḥ’ (ślo 58) ityādinā । niyameṣu ahiṁsāmiva । sarvāṇi yānyāsanāni teṣu siddhāḥ ekaṁ siddhāsanaṁ mukhyaṁ viduriti saṁbandhaḥ ॥ 38 ॥

caturaśītīti । caturadhikāśītisaṅkhyākāni yāni pīṭhāni teṣu siddhameva siddhāsanameva sadā sarvadābhyaset । siddhāsanasya sadābhyāse hetugarbhaṁ viśeṣaṇaṁ dvāsaptatisahasrāṇaṁ nāḍīnāṁ malaśodhanaṁ śodhakam ॥ 39 ॥

ātmadhyāyīti । ātmānaṁ dhyāyatītyātmadhyāyī । mitāhāro'syāstīti mitāharī । yāvanto dvādaśa vatsarāḥ yāvad-dvādaśavatsaram । ‘yāvadavadhāraṇe’ ityavyayībhāvaḥ samāsaḥ । (pā.sū.2.1.8) । dvādaśavatsaraparyantamityarthaḥ । sadā sarvadā siddhāsanasyābhyāsād yogī yogābhyāsī niṣpattiṁ yogasiddhimāpnuyāt prāpnuyāt । yogāntarābhyāsamantareṇa siddhāsanābhayāsamātreṇa siddhiṁ prāpnuyādityarthaḥ ॥ 40 ॥

kimanyayairiti । siddhāsane siddhe satyanyairbahubhiḥ pīṭhairāsanaiḥ kim ? na kimapītyarthaḥ । sāvadhāne prāṇānile prāṇavāyau kevalakumbhake baddhe sati unmanī unmanyavasthā । sā kalevāhlādakatvāt candralekheva nirāyāsad anāyāsāt । svayameva utpadyate udeti ॥ 41 ॥

tatheti । tathā uktaprakāreṇa ekasminneva siddhāsane dṛḍhe baddhe sati bandhatrayaṁ mūlabandha-uḍḍiyānabandha-jālandharabandharūpam anāyāsāt ‘pārṣṇibhāgena saṁpīḍya yonimākuñcayed gudam’(3.61) ityādivakṣyamaṇamūlabandhādiṣu āyāsaḥ taṁ vinaiva svayamevopajāyate svata eva utpadyate ityarthaḥ ॥ 42 ॥

nāsanamiti  । siddhena siddhāsanena sadṛśam āsanaṁ nāstīti śeṣaḥ । kevalena kevalkumbhakena upamīyate iti kevalopamaḥ kumbhaḥ kumbhako nāsti । khecarīmudrāsamā mudrā nāsti । nādasadṛśo layo layaheturnā.āsti ॥ 43 ॥

athāsanaṁ vaktumupakramate - atheti । padmāsanamāha - vāmorūpari । vāmo ya ūruḥ tasyopari dakṣiṇam । cakāraḥ pādapūraṇe । saṁsthāpya samyaguttānaṁ sthāpayitvā vāmaṁ savyaṁ caraṇaṁ tathā dakṣiṇacaraṇavad dakṣo dakṣiṇo ya ūruḥ tasyopari saṁsthāpya paścimena bhāgena pṛṣṭhabhāgeneti । vidhiḥ vidhānaṁ karayoḥ ityarthāt । tena karābhyāṁ hastābhyāṁ dṛḍhaṁ yathā syāt tathā pādāṅguṣṭhau dhṛtvā gṛhītvā । dakṣiṇaṁ karaṁ pṛṣṭhataḥ kṛtvā vāmorusthitadakṣiṇacaraṇāṅguṣṭhaṁ gṛhītvā । vāmakaraṁ pṛṣṭhataḥ kṛtvā dakṣiṇorusthitavāmacaraṇāṅguṣṭhaṁ gṛhītvā ityarthaḥ । hṛdaye hṛdayasamīpe । sāmīpikādhāre saptamī । cibukaṁ hanuṁ nidhāya urasaḥ caturaṅgulāntare cibukaṁ nidhāyeti rahasyam । nāsagram ālokayet paśyet । yatraitad yamināṁ yogināṁ vyādhervināśaṁ karotīti vyādhivināśakāri padmāsanametannāmakaṁ procyate, siddhairiti śeṣaḥ ॥ 44 ॥

matsyendranāthābhimataṁ padmāsanamāha - uttānāviti । uttānau ūrusaṁlagnapṛṣṭhabhāgau caraṇau pādau prayatnataḥ prakṛṣṭāt yatnāt ūrusaṁsthāt ūrvoḥ samyak tiṣṭhataḥ । ityūrusaṁsthau tādṛśau kṛtvā । ūrvormadhye ūrumadhye tathā cārthe । pāṇī karau uttānau kṛtvā । ūrusaṁsthottānapādobhayapārṣṇisaṁlagnapṛṣṭhaṁ savyaṁ pāṇimuttānaṁ kṛtvā tadupari dakṣiṇaṁ pāṇiṁ cottānaṁ kṛtvetyartha । tataḥ tadanantaraṁ dṛśau dṛṣṭī - ॥ 45 ॥

nāsāgre nāsikāgre vinyased viśeṣeṇa niścalatayā nyasedityarthaḥ । rājadantānāṁ daṁṣṭrāṇāṁ savyadakṣiṇabhāge sthitānāṁ mūle ubhe mūlasthāne jihvayā uttambhya ūrdhvaṁ stambhayitvā । gurumukhādavagantavayaḥ ayaṁ jihvābandhaḥ । cibukaṁ vakṣasi nidhāyeti śeṣaḥ । śanaiḥ mandaṁ mandaṁ vāyumutthāpya । anena mūlabandhaḥ proktaḥ । mūlabandho'pi gurumukhādeva avagantavyaḥ । vastutastu jihvābandhenaivāyaṁ caritārtha iti haṭharahasyavidaḥ ॥ 46 ॥

evaṁ yatra āsyate tadidaṁ padmāsanaṁ padmāsanābhidhānaṁ proktam । āsanajñairiti śeṣaḥ । kīdṛśaṁ? sarveṣāṁ vyādhīnāṁ viśeṣeṇa nāśanaṁ yena kenāpi bhāgyahīnena durlabham । dhīmatā bhuvi bhūmau labhyate prāpyate ॥ 47 ॥

etacca mahāyogisammatamiti spaṣṭayitumanyadapi padmāsane kṛtyaviśeṣamāha - kṛtveti । saṁpuṭitau saṁpuṭīkṛtau karāvutsaṅgasthāviti śeṣaḥ । dṛḍhataram atiśayena dṛḍhaṁ sussthaṁ padmāsanaṁ baddhvā kṛtvā ityarthaḥ । cibukaṁ hanuṁ gāḍhaṁ dṛḍhaṁ yathā syāt tathā vakṣasi vakṣaḥ samīpe sannidhāya sannihitaṁ kṛtvā caturaṅgulāntareṇeti yogisaṁpradāyājjñeyam । jālandharabadhaṁ kṛtvā ityarthaḥ । tat svasveṣṭadevatārūpaṁ brahma vā । ‘ॐ tatsaditi nirdeśo brahmaṇaḥ trividhaḥ smṛtaḥ’ (bha.gī. 17.23) iti bhagavadukteḥ , cetasi citte dhyāyan cintayan । apānamanilam apānavāyuṁ ūrdhvaṁ protsārayan mūlabandhaṁ kṛtvā suṣumnāmārgeṇa prāṇamūrdhvaṁ nayan pūritaṁ pūrakeṇa antardhāritaṁ prāṇaṁ nyañcan nīcairadho añcan gamayan । antarbhāvitaṇyartho'ñcatiḥ । prāṇāpānayoraikyaṁ kṛtvetyarthaḥ । naraḥ pumān atulaṁ bodhaṁ nirupamajñānaṁ śaktiprabhāvāt śaktiḥ ādhāraśaktiḥ kuṇḍalinī tasyāḥ prabhāvāt sāmarthyādupaiti prāpnoti । prāṇāpānayoḥ aikye kuṇḍalinī bhavati । kuṇḍalinī mārgeṇa prāṇo braharandhraṁ gacchati । tatra gate cittasthairyaṁ bhavati ।

cittasthairye saṁyamād ātmasākṣātkāro bhavatītyarthaḥ ॥ 48 ॥

padmāsana iti  । padmasane sthito yo yogī yogābhyāsī pūritaṁ pūrakeṇa antaḥ nītaṁ mārutaṁ vāyuṁ suṣumnā mārgeṇa mūrdhānaṁ nītvā iti śeṣaḥ, dhārayet sthirīkuryāt sa muktaḥ । atra saṁśayo nāstītyanvayaḥ ॥ 49 ॥

siṁhāsanamāha - gulphau ceti । vṛṣaṇasya adhaḥ adhobhāge sīvanyāḥ pārśvayoḥ sīvanyā ubhayabhāgayoḥ kṣipet prerayet sthāpayet iti yāvat । gulphasthāpanaprakāramevāha - dakṣiṇa iti । sīvanyā dakṣiṇe bhāge savyagulphaṁ sthāpayet । savyake sīvanyāḥ savyabhāge dakṣiṇagulphaṁ sthāpayed ॥ 50 ॥

hastāviti । jānvorupari hastau tu saṁsthāpya samyag jānusaṁlagnau yathā syātāṁ tathā sthāpayitvā । svāṅgulīḥ hastāṅgulīḥ saṁprasārya samyag prasārya । vyattavaktraḥ saṁprasāritalalajjihvamukhaḥ susamāhitaḥ ekāgracittaḥ nāsāgraṁ nāsikāgraṁ yasmin nirīkṣeta ॥ 51 ॥

etata.zzz siṁhāsanaṁ bhavet । kīdṛśaṁ ? yogipuṅgavaiḥ yogiśreṣṭhaiḥ pūjitaṁ prastutam āsaneṣūttam siṁhāsanaṁ bandhānāṁ mūlabandhādīnāṁ tritayaṁ tasya sandhānaṁ saṁnidhānaṁ kurute ॥ 52 ॥

bhadrāsanamāha - gulphāviti  । vṛṣaṇasyādhaḥ sīvanyāḥ pārśvayoḥ sīvanyā ubhayataḥ । gulphau pādagranthī kṣipet । tathā pādapūraṇe । dakṣagulphaṁ tu dakṣiṇe sīvanyāḥ pārśve kṣipet ॥ 53 ॥

pārśvapādau ca pārśvasamīpagatau pādau pāṇibhyāṁ bhujābhyāṁ dṛḍhaṁ baddhvā parasparasaṁlagnāṅgulibhyām udarasaṁlagnatalābhyāṁ pāṇibhyāṁ baddhvā ityarthaḥ ।

etad bhadrāsanaṁ bhaved । kīdṛśam ? sarveṣāṁ vyādhīnāṁ viśeṣeṇa nāśanam । gorakṣeti । siddhāśca te yoginaśca siddhayoginaḥ, idaṁ bhadrāsanaṁ gorakṣāsanamityāhuḥ । gorakṣeṇa prāyaśaḥ abhyastatvād gorakṣāsanaṁ vadanti ॥ 54 ॥

āsanānyuktāni । teṣu yat kartavyaṁ tadāha - evamiti । evamukteṣvāsanabandheṣu bandhanaprakāreṣu vigataḥ śramaḥ yasya saḥ vigataśramaḥ, āsanānāṁ bandheṣu śramarahitaḥ । yogināmindro yogīndraḥ । nāḍikānāṁ nāḍīnāṁ śuddhim । ‘prāṇaṁ cediḍayā pibenniyamitam’ (2.10) iti vakṣyamāṇarūpā mudrā ādiḥ yasyāḥ sūryabhedādeḥ tādṛśam । pavanasya prāṇavāyoḥ kriyāṁ prāṇāyāmarūpāṁ cābhyaset ॥ 55 ॥

atha haṭhābhyasanakramamāha - āsanamiti  । āsanamuktalakṣaṇaṁ citraṁ nānāvidhaṁ kumbhakaṁ ‘sūryabhedanamujjāyī’(2.44) ityādivakṣyamāṇam । mudrā iti ākhyā yasya tanmudrākhyam ।

mahamudrādirūpakaraṇaṁ haṭhasiddhau prakṛṣṭopakārakam । tathā cārthe । athaitattrayānuṣṭhānānantaraṁ nādasya anāhatadhvaneḥ anusandhānam anucintanaṁ haṭhe haṭhayoge abhyāsaḥ abhyasanaṁ tasya anukramaḥ paurvāparyakramaḥ ॥ 56 ॥

haṭhaisiddheravadhimāha - brahmacārīti  । brahmacaryavān mitāhāro vakṣyamāṇaḥ saḥ asya astīti mitāhārī tyāgī dānaśīlaḥ viṣayaparityāgī vā yogaparāyaṇaḥ yogābhyasanaparaḥ । abdāt varṣādūrdhvaṁ siddhaḥ siddhahaṭho bhavet । atrokte arthe vicāraṇā syānnaveti saṁśayaprayuktā na kāryā । etanniścitameva ityarthaḥ ॥ 57 ॥

pūrvaśloke mitāhārītyuktaṁ, tatra yogināṁ kīdṛśo mitāhāraḥ ityapekṣāyāmāha - susnigdheti  । susnigdhaḥ atisnigdhaḥ sa ca asau madhuraśca tādṛśaḥ āhāraḥ caturthāṁśavivarjitaḥ caturthabhāgarahitaḥ । taduktamabhiyuktaiḥ -

‘dvau bhāgau pūrayedannaiḥ toyenaikaṁ prapūrayet ।
vāyoḥ sañcaraṇārthāya caturthamavaśeṣayet ’ ॥ iti ।

śivo jīvaḥ īśvaraḥ vā । ‘bhoktā devo maheśvaraḥ’ iti vacanat । tasya saṁprītyai samyak prītyarthaṁ yo bhuñjate sa mitāhāra ityucyate ॥ 58 ॥

atha yogināmapathyamāha dvābhyām - kaṭviti । kaṭu kāravella ityādi, amlaṁ ciñcāphalādi, tīkṣṇaṁ marīcādi, lavaṇaṁ prasiddhaṁ, uṣṇaṁ guḍādi, harītaśākaṁ patraśākaṁ, sauvīraṁ kāñjikaṁ, tailaṁ tilasarṣapādisnehaḥ, tilāḥ prasiddhāḥ, sarṣapāḥ siddhārthāḥ, madyaṁ surā, matsyo jhaṣaḥ । eṣāmitaretaradvandvaḥ । etānapathyānāhuḥ । ajasyedam ājaṁ tadādiḥ yasya saukarādeḥ tadājādi tacca tanmāṁsaṁ ca ājādimāṁsam, dadhi dugdhapariṇāmaviśeṣaḥ, takraṁ gṛhītasāraṁ dadhi, kulattho dvidalaviśeṣaḥ, kolaṁ kolyāḥ phalaṁ badaram । ‘karkandhūrbadarī koliḥ’ ityamaraḥ (2.4.36) । piṇyākaṁ tilapiṇḍaṁ, hiṅgu rāmaṭhaṁ, laśunam । eṣāmitaretaradvandvaḥ । etāni ādyāni yasya tattathā । ādyaśabdena palāṇḍugṛñjanamādakadravyamāṣānnādikaṁ grāhyam । apathyam ahitam । yogināmiti śeṣaḥ । āhuḥ yoginaḥ ityadhyāhāraḥ ।

bhojanamiti । paścādagnisaṁyogena uṣṇīkṛtaṁ yadbhojanaṁ sūpaudanaroṭikādi rūkṣaṁ ghṛtādihīnam, atiśayitaṁ lavaṇaṁ yasmin tadatilavaṇam, yadvā lavaṇamatikrāntam atilavaṇam cākūvā iti loke prasiddhaṁ śākaṁ, yavakṣārādikaṁ ca । lavaṇasya sarvadā varjanīyatvād uttarapakṣaḥ sādhuḥ । tathā ca dattātreyaḥ -

’atha varjyāni vakṣyāmi yogavighnakarāṇi ca ।

lavaṇaṁ sarṣapaṁ cāmlamugraṁ tīkṣṇaṁ ca rūkṣakam ।
atīvabhojanaṁ tyājyam atinidrātibhāṣaṇam ’ ॥ iti ।

skandapurāṇe'pi - ‘tyajet kaṭvamlalavaṇaṁ kṣīrabhojī sadā bhavet’ iti । amlayuktam.zzz amladravyeṇa yuktamapi tyājyaṁ kimuta sākṣādamlam । atra tṛtīyapādaṁ ‘palalaṁ vā tilapiṇḍam’ iti kecit paṭhanti । tasyāyamarthaḥ । palalaṁ māṁsaṁ , tilapiṇḍaṁ piṇyākaṁ kadaśanaṁ kadannaṁ yāvanālakodravādi, śākaṁ vihitetaraśākamātram, utkaṭaṁ vidāhi, miracīti loke prasiddhaṁ, miracā iti hindusthānabhāṣāyām । kadaśanādīnāṁ samāhāradvandvaḥ । atilavaṇādikaṁ varjyaṁ varjanārham । duṣṭamiti pāṭhe duṣṭaṁ pūtiparyuṣitādi । ahitamiti yojanīyam ॥ 60 ॥

evaṁ yogināṁ sadā varjyānuktvā abhyāsakāle varjyān āha ardhena - vahnīti ।

vahniḥ ca strī ca panthāḥ ca teṣāṁ sevā vahnisevana-strīsaṅga-tīrthayātrāgamanādirūpāḥ tāsāṁ varjanam ādau abhyāsakāle ācaret । siddhe abhyāse tu kadācit । śīte vahnisevanaṁ gṛhasthasya ṛtau svabhāryāgamanaṁ tīrthayātrādā mārgagamanaṁ ca na niṣiddhamiti ādipadena sūcyate । tatra pramāṇaṁ gorakṣavacanam avatārayati - tathāhīti  । tatpaṭhati - varjayediti  । durjanaprantaṁ durjanasamīpavāsam । ‘durjanaprītimi’ti kvacit pāṭhaḥvahnistrīpathisevanaṁ vyākhyātam । prātaḥ snānam upavāsaḥ ca ādiḥ yasya phalāhāredeḥ tacca tayoḥ samāhāradvandvaḥ । prathamābhyāsinaḥ śītavikārotpatteḥ । upavāsādinā pittādyutpatteḥ । kāyakleśavidhiṁ kāyakleśakaraṁ vidhiṁ kriyāṁ bahusūryamaskārādirūpāṁ bahubhārodvahanarūpāṁ ca । tathā samuccye । atra pratipadaṁ varjayediti kriyāsaṁbandhaḥ ॥ 61 ॥

atha yogipathyamāha - godhūmetyādinā । godhūmāśca śālayaśca yavāśca ṣāṣṭikāśca ṣaṣṭyā dinaiḥ ye pacyante taṇḍulaviśeṣāḥ te, śobhanamannaṁ pavitrānnaṁ śyāmākanīvārādi tacca eteṣāṁ samāhāradvandvaḥ । śuṇṭhī prasiddhā, paṭolakaphalaṁ paravara iti bhāṣāyāṁ prasiddhaṁ śākaṁ tadādiḥ yasya kośātakyādeḥ tatpaṭolakaphalādikaṁ ‘śeṣādvibhāṣā’ (pā.sū. 5.4.154) iti kapratyayaḥ । pañcānāṁ śākānāṁ samāhāraḥ pañcaśākam । taduktaṁ vaidyake -

‘sarvaśākamacākṣuṣyaṁ cākṣuṣyaṁ śākapañcakam ।
jīvantīvāsumūlyākṣīmeghanādapunarnavāḥ ’ ॥ iti ।

mudgā dvidalaviśeṣā ādiḥ yasya tanmudgādi । adipadena āḍhakī grāhyā । divyaṁ nirdoṣamudakaṁ jalam । yama eṣāmastīti yaminaḥ teṣvindro devaśreṣṭho yo yogīndraḥ tasya pathyaṁ hitam ॥ 62 ॥

atha yogino bhojananiyamamāha - puṣṭamiti । puṣṭaṁ dehapuṣṭikaram odanādi sumadhuraṁ śarkarādisahitaṁ snigdhaṁ saghṛtaṁ gavyaṁ godugdhaghṛtādiyuktaṁ gavyālābhe māhiṣaṁ dugdhādi grāhyam, dhātuprapoṣaṇaṁ laḍḍukāpūpādi । manobhilaṣitaṁ puṣṭādiṣu yanmanorucikaraṁ tadeva yoginā bhoktavyaṁ, netyāha । yogyamiti । vihitameva ityarthaḥ । yogī bhojanaṁ pūrvoktaviśeṣaṇaviśeṣṭamācaret kuryādityarthaḥ । na tu saktubhirjātānnādinā nirvāhaṁ kuryāditi bhāvaḥ ॥ 63 ॥

yogābhyāsino vayoviśeṣa-ārogyādyapekṣā nāstītyāha - yuveti । yuvā taruṇaḥ vṛddho vṛddhāvasthāṁ prāptaḥ, ativṛddho ativārdhakaṁ gato vā । abhyāsāt āsanakumbhakādīnām abhyāsāt । siddhiṁ samādhitatphalarūpāmāpnoti । abhyāsaprakārameva vadan viśinaṣṭi sarvayogeṣviti । sarveṣu yogeṣu yogāṅgeṣu atandritaḥ analasaḥ । yogāṅgābhyāsāt siddhimāpnoti ityarthaḥ । jīvanasādhane kṛṣivāṇijyādau jīvanaśabdaprayogavat sākṣāt paramparayā vā yogasādhaneṣu yogāṅgeṣu yogaśabdaprayogaḥ ॥ 64 ॥

abhyādeva siddhiḥ bhavatīti draḍhayannāha dvābhyāṁ - kriyāyuktasyeti । kriyā yogāṅgānuṣṭhānarūpā tayā yuktasya siddhiḥ yogasiddhiḥ syāt । akriyasya yogāṅgānuṣṭhānarahitasya kathaṁ bhavet? na kathamapi ityarthaḥ । nanu yogaśāstrābhyāsena yogasiddhiḥ syāt netyāha - neti । śāstrasya yogaśāstrasya pāṭhamātreṇa kevalena pāṭhena yogasya siddhiḥ na prajāyate naiva jāyate ityarthaḥ ॥ 65 ॥

neti । veṣasya kāśāyavastrādeḥ dhāraṇaṁ siddheḥ yogasiddheḥ kāraṇaṁ na । tasya yogasya kathā vā kāraṇaṁ na । kiṁ tarhi siddheḥ kāraṇamityata āha - kriyayaiva iti ।

yogāṅganuṣṭhānasya avadhimāha - pīṭhānīti । pīṭhānyāsanāni citrā anekavidhāḥ kumbhakāḥ sūryabhedādayaḥ divyanyutkṛṣṭāni karaṇāni mahāmudrādīni, haṭhasiddhau prakṛṣṭopakārakatvaṁ karaṇatvam । haṭhābhyāse sarvāṇi pīṭhakumbhakakaraṇāni rājayogaphalāvadhi rājayogaḥ eva phalaṁ tadavadhi tatparyantaṁ kartavyāni iti śeṣaḥ ।