yogamaṇiprabhā

atra atha śabda ārambhārthaḥ । yogaśāstramārabhyata ityarthaḥ । yadyapi hiraṇyagarbhena śāstraṁ kṛtaṁ tathāspi tadvistṛtam iti matvā tadanusṛtaṁ śāstramārabhyata iti dhyotayati- anuśāsanam iti ।

atra sūtre yogaḥ śāstrapratipādya uktaḥ, arthāttajjijñāsuradhikārī । phalaṁ tu yogasya kaivalyam । yathāyogaṁ teṣāṁ sambandha ityanubandhacatuṣṭayaṁ draṣṭavyam ।

tatra yogo dvividhaḥ samprajñātossamprajñātaśceti । sa ca cittasya dharmaḥ । vṛttīnāṁ cittadharmatvena tannirodharūpayogasyāpi taddharmatvāt । tasya cittasya pañca bhūmayaḥ – kṣiptam, mūḍham, vikṣiptam, ekāgram, niruddhamiti । rajasā atyantaṁ cittaṁ kṣiptaṁ daityānām; tamasā nidrādimanmūḍhaṁ rakṣasām ; kṣiptādviśiṣṭaṁ vikṣiptaṁ devādīnām ; atyantacalacittasya kādācitkaṁ sthiratvaṁ viśeṣaḥ । tatra kṣiptamūḍhayoryogagandhospi nāsti । vikṣipte tu citte kādācitko yogaḥ pracuravikṣepavanhidagdhaḥ apratiṣṭhitaḥ niṣphalaḥ na yogapakṣe vartate । ekāgre tu sattvapradhāne ekaviṣayasthite citte rajastamovṛttinirodhaḥ sātvikavṛttiviśeṣaḥ samprajñātayogo bhavati । tena śabdānumānābhyāṁ parokṣatvena jñātārthaḥ sākṣāt kriyate । sākṣātkārādavidyādikleśakṣayaḥ tataḥ puṇyapāpakarmaṇāṁ dāhaḥ tataḥ asamprajñāto yogaḥ । sāttvikavṛtterapi nirodhaḥ saṁskāramātraśeṣe niruddhe citte bhavati । tadāha bhāṣyakāraḥ-

“yastvekāgre cetasi sadabhūtamarthaṁ pradyotayati, kṣiṇoti ca kleśān karmabandhanāni ślathayati, nirodhamabhimukhaṁ karoti, sa samprajñātayoga ityākhyāyata” iti ॥

cittasya rajastamovṛttīnāṁ niridhaḥ yoga ityarthaḥ । ataḥ samprajñāte sāttvikavṛttisatvespi nāvyāptiḥ ।

nanvekasya cittasya kṣiptādyanekabhūmayaḥ kuta iti cet, cittasya triguṇātmakatvāditi brūmaḥ । cittaṁ hi jñānasukhādiśīlatvāt pravṛtti ( guṇādi ) ( duḥkhādi ) mattvāt ālasyadainyādimattvāśca sattvarajastamoguṇakaṁ bhavati । tatra sattvāt kiñcidūne rajastamasī mithaḥ same yadā bhavataḥ tadā sattvāt taddhyānābhimukhaṁ bhūtvā tamasā tatpidhāne sati rajasā aiśvaryaṁ kāmayamānaṁ viṣayapriyaṁ bhavati vikṣiptam । yadā tu tamaḥpradhānaṁ cittaṁ mūḍhaṁ tadā aśreyaḥ adharmājñānāvairāgyānaiśvaryamupagacchati । ajñānamatra bhramaḥ nidrā ca । rajaḥpradhānaṁ tu kṣiptam । ime kṣiptamūḍhe sādhāraṇe bhavataḥ । vikṣiptaṁ tu prathamayoginaḥ । santi hi catvāro yoginaḥ – prathamakalpikaḥ, madhubhūmikaḥ, prajñājyotiḥ, atikrāntabhāvanīyaśca iti teṣāṁ lakṣaṇaṁ tu vakṣyate । yadi punaḥ sattvapradhānaṁ vitamaskaṁ sarajaskaṁ bhavati, tadā aikāgryaṁ samprajñātayogasiddhayoḥ madhyamayoginoḥ cittaṁ dharmajñānavairāgyaiśvaryavadbhavati । yadā tu vidhūtarajastamomalaṁ śuddhasattvaṁ cittaṁ tadānīṁ vivekakhyātiṁ kṛtvā puruṣamātradhyānaṁ dharmamedhākhyaṁ karoti tatparaṁ prasaṁkhyānamityācakṣate dhyāyinaḥ । dhyānena citiśaktirapariṇāminī apratisaṁkramā darśitaviṣayā śuddhā cānantā ca iti niścitya sattvaguṇa-vikṛtau vivekakhyātāvapi viraktaṁ saccittaṁ tāṁ nirudhya saṁskāramātraśeṣaṁ bhavati caturthasya yoginaḥ । sosyamasamprajñātasamādhiḥ । atra hi na kiñcit prajñāyata ityalam ।

’citiśaktirityādyanantā ca’ ityantaṁ bhāṣyam । tatra apratisaṁkramā ityasya bile sarpavat (buddhyādau) (citte) praviśya na sañcaratītyarthaḥ । buddhyā darśitā viṣayā yasyāḥ sā darśitaviṣayā । sukhaduḥkhamohaśūnyā śuddhetyarthaḥ ।।

caturthayoginaścittaṁ nirūpayituṁ pātanikāmāracayati yadātviti । dharmameghākhyaṁ samprajñātam । tat paramiti । tat- samprajñātākhyadhyānaṁ paraṁ prakṛṣṭaṁ prasaṁkhyānamityācakṣate dhyāyinaḥ । cittasāmānādhikaraṇyaṁ ca dharmadharmiṇorabhedavivakṣayā draṣṭavyam । dhyānena- samprajñātayogena । na pratisaṅkramaḥ sañcāraḥ vidyate yasyāḥ sā iti samāsamabhipretya phalitārthamāha citte iti । buddhyeti- buddheḥ viṣayapradarśakatvoktyā puruṣasya audāsīnyaṁ jñāpitamiti bhāvaḥ ।।

yadā cittasya śāntaghoramūḍhānāṁ sarvāsāṁ vṛttīnāṁ nirodhastadā draṣṭuścidātmanaḥ svābhāvike rūpe sthitiḥ kusūmāpāye yathā sphaṭikasya tathetyarthaḥ puruṣasya caitanyamātraṁ svabhāvo na vṛttaya iti bhāvaḥ ॥

itaratra nirodhād vyutthāne sati yāścittasya vṛttayaḥ śāntādyāstatsārūpyaṁ vṛttimadbuddhyavivekātpuruṣasya ’śānto duḥkhī mūḍhāsmi’ iti vṛttitādātmyabhrama ityarthaḥ । ato na svabhāvāt pracyutiḥ । na hi lauhityabhramakāle sphaṭikasya śvetasvabhāvāt pracyutirastīti bhāvaḥ । nirodhe muktiḥ vyutthāne bandha iti sūtradvayatātparyam ।।

rājavārtike- cittavṛttinirodhān vyākhyātukāmena sūtrakāreṇa sūtradvayena yasya vyutthānanirodhayormuktibandhau taccittamiti vyākhyāya ’vṛttaya’ ityādinā vṛttīrvyākhyāya ’abhyāsavairāgyābhyām’ ityādinā pādaśeṣeṇa nirodhe vyākhyātaḥ- iti viśeṣa uktaḥ । avayavārthastayap । vṛttiśabdaḥ vṛttisāmānyaparaḥ । caitramaitrādicittabhedena vṛttisāmānyānāṁ bahutvāt vṛttaya iti bahuvacanam । agrimasūtroktāḥ pramāṇādayaḥ pañca viśeṣā vṛttisāmānyasyāvayavā ityarthaḥ । pañca avayavā yāsāṁ tāḥ pañcatayyaḥ tāsāṁ hānopādānasiddhaye bhedamāha- kliṣṭā akliṣṭā iti । rāgadveṣādikleśānāṁ hetavaḥ kliṣṭāḥ- bandhaphalāḥ । sarvo hi jantuḥ pramāṇādivṛttibhirjñāteṣvartheṣu rāgādinā karma kṛtvā sukhādinā badhyate । akliṣṭāḥ- kleśanāśinyo muktiphalāḥ sattvapuruṣānyatāgocarāḥ । tāḥ khalu abhyāsavairāgyābhyāṁ kliṣṭavṛttipravāhamadhye jāyamānāḥ svajanyākliṣṭasaṁskāraiḥ punaḥpunarabhyāsena pravṛddhaiḥ kliṣṭasaṁskāranirodhena kliṣṭavṛttipravāhaṁ nirudhya paravairāgyeṇa svayaṁ nirudhyante । tataḥ saṁskāraśeṣasya cittasya pralayo muktirbhavatīti bhāvaḥ ।।

itosnyā vṛttirnāstītyuddeśasūtrasya phalam ॥

trīṇyeva pramāṇānīti bhāvaḥ । atra pramākaraṇatvaṁ sāmānyalakṣaṇam । pramā cājñātārthāvagāhi pauruṣeyo bodhaḥ vṛttau pratibimbaḥ । tatkaraṇaṁ vṛttiḥ । tatrendriyasambandhadvārā cittasya ghaṭādisambandhe sati sāmānyaviśeṣātmakesrthe vyaktirūpaviśeṣanirdhāraṇapradhānā vṛttiḥ pratyakṣaṁ pramāṇam । tatra arthākārāyāṁ vṛttau cidātmano yaḥ pratibimbaḥ sospi vṛttidvārā arthākāraḥ san phalaṁ bhavati । evaṁ sāmānyato jñāte parokṣārthe samādhinā vidyamānaviśeṣavṛttiḥ pramāṇatvamiti jñeyam । anumānāgamayorvyāptisaṅgatigrahāpekṣatvāt vanhitvādisāmānye tadgrahāt sāmānyaviṣayatvameva । tatra vyāptigrahe sati pakṣavṛttiliṅgajñānāt sādhyatāvacchedakasāmānyanirdhāraṇavṛttiranumānam । āptena dṛṣṭosnumito vā arthaḥ yena śabdenopadiśyate tasmācchabdāt śrotuḥ tadarthaviṣayāvṛttirāgamaḥ । vedasya āpteśvarapraṇītatvaṁ vakṣyate ।।

tattadrūpe svaviṣaye pratiṣṭhāśūnyam (bādhavirodhīti yāvad) । vikalpospi bādhavirodhī tadrūpāpratiṣṭha ityativyāptinirāsāya mithyājñānapadam । tena svaviṣaye svajanyavyavahāralopisamatabādhavattvamucyate । na ca vikalpe tādṛśabādhossti । keṣāñcit paṇḍitānāṁ tatra bādhabuddhāvapi yathāpūrvaṁ vyavahārālopāt । saṁśayastu lakṣya eveti nātivyāptiriti bhāvaḥ । asyaiva viparyayasya bhedāḥ pañcakleśāḥ iti vakṣyate ।।

naraśṛṅgādiśabdaśravaṇānantaramavaśyaṁ bhavatyeva nirviṣayā vṛttiryā sā vikalpa ityarthaḥ । ayaṁ vikalpo vastuśūnyatvānna pramāṇam, bodhespyavaśyavaṁ bhāvitvādvyavahārahetutvācca na viparyayaḥ । yathā ’caitanyameva puruṣa’ ityabhedaniścayespi ’puruṣasya caitanyam’ iti bhedavikalpaḥ, ’bhāvātiriktabhāvo nāsti’ iti niścayespi ’sarvadharmābhāvavanpuruṣa’ iti viśeṣaṇaviśeṣyabhāvavikalpaḥ । evaṁ ’rāhoḥ śira’ ityādivikalpā udāhāryāḥ ॥

kāryaṁ pratyayate gacchatīti pratyayo hetuḥ । jāgratsvapnasuṣuptīnāmabhāve hetuḥ tamaḥ ālambanaṁ- viṣayaḥ yasyāḥ sā vṛttiḥ nidrā । vṛttipadasyānuvartamānasyoccāraṇaṁ ’jñānābhāvo nidrā’ iti matanirāsārtham । tathā hi – utthitasya ’sukhamahamasvāpsam’ iti smaraṇaṁ buddhisattvasacivatamo viṣayaṁ tadanubhavaṁ kalpayati । ’gāḍhamūḍhamahamasvāpsam’ iti kevalatamoviṣayaṁ smaraṇaṁ tadanubhavaṁ kalpayati । sa cānubhavo buddhidharmo nidrā । sā caikāgravṛttikalpā api tāmasatvāt yogārthinā niroddhavyeti bhāvaḥ ।।

pramādyanubhavo (pi) (hi) smṛteḥ pitā । tasya viṣayaḥ smṛteḥ ātmīyaḥ। loke pituḥ svamiva putrasya । smṛtermūlānubhavāviṣayastu parasvam । tadgrahaḥ sampramoṣaḥsteyaḥ । tathā cānubhūte viṣaye yosyam asampramoṣaḥ adhikāgrahaḥ, anubhūtamātragraha iti yāvat sā smṛtirityarthaḥ । vṛttisthaḥ pauruṣabodhosnubhavaḥ svaprakāśa iti tajjanyasaṁskārāt anubhavārtho bhayaviṣayāpi smṛtirbhavati । nanu svakāye gajavaiśiṣṭyamananubhūtamapi svapne smaryate iti cet, na । tasya viparyayatvāditi bhāvaḥ ।।

sarvasya jantoḥ svabhāvataścittavṛttirnadī viṣayabhūmigā saṁsārasāgarābhimukhī pravahati । tatra viṣaye vairāgyeṇa tatpravāhaṁ bhaṅtvā sattvapuruṣavivekābhyāsena tasyā nadyāḥ pratyakpravāhaḥ kriyate । anabhyāse hi layavikṣepasvabhāvasya cittasya vairāgyāt vikṣepabhaṅge nidrā syāt tasmādabhyāsavairāgye layavikṣepanivṛttirūpaprayojanabhedena nirodhe kārye samuccīyete ।।

tatra- tayormadhye rajastamovṛttiśūnyasya cittasyaikāgratā sthitiḥ । tasyāṁ kāryāyāṁ yāni sādhanāni yamaniyamādīni tadviṣayaḥ prayatnaḥ ( tadanuṣṭhānam) (anuṣṭhānam) abhyāsa ityarthaḥ ।।

tu śabdaḥ śaṅkānirāsārthaḥ । saḥ abhyāsaḥ dīrghakālaṁ tapobrahmacaryavidyāśraddhārūpasatkāreṇa nairantaryeṇa cāsevitaḥ dṛḍhasaṁskāraḥ san vyutthānasaṁskārairnābhibhūyate । kintu sthitisamartho bhavatītyarthaḥ । ’athottareṇa tapasā brahmacaryeṇa śraddhayā vidyayātmānamanviṣya’ iti śrutiḥ । satkāraṁ darśayati ।।

yatamānavyatirekaikendriyavaśīkārasaṁjñāḥ vairāgyavṛttayaḥ catasraḥ । tatra rāgādīnāṁ cittasthānāṁ kaṣāyāgāṁ viṣayeṣvindriyapravartakānāṁ pākāya prayatno yatamānasaṁjñāvairāgyam । tataḥ pakvānāṁ keṣāñcit kaṣāyāṇāṁ pakṣyamāṇebhyo vibhāgāvadhāraṇaṁ vyatirekasaṁjñāvairāgyam । tataḥ pakvānāṁ sarveṣāmindriyapravartanāśaktānāṁ manasyautsukyarūpeṇāvasthānamekendriyasaṁjñāvairāgyam ।striyosnnapānamityādiṣu dṛṣṭeṣu, gurūccāraṇamanuśravaḥ śravaṇaṁ yasya sosnuśravo vedaḥ tadukteṣu ānuśravikeṣu, svargādidivyādivyaviṣayeṣu ca prāpteṣu vināśaparitāpasātiśayatvāsūyādidoṣāṇāmabhyāsena sākṣātkārāt vitṛṣṇasya upekṣābuddhiḥ- vaśīkārasaṁjñāvairāgyamityarthaḥ ।।

pūrvavairāgyamuttaravairāgye hetuḥ । tathā hi- vakṣyamāṇayogāṅgānuṣṭhānādatiśuddhacittasya viṣayeṣu doṣadarśanāt vaśīkārasaṁjñakavairāgye sati gurvāgamāvagatasya puruṣasya yā khyātiḥ tadabhyāsāt dharmameghākhyadhyānarūpānnitāntavidhvastatamorajomalaṁ cittaṁ sattvamātradoṣaṁ atiprasannaṁ bhavati । sosyamatiśuddhacittadharmaḥ prasādaḥ dharmameghottarāvadhiḥ tasyaiva phalībhūtaḥ, paraṁ guṇebhyo vaitṛṣṇyaṁ vairāgyamucyate yaṁ muktihetusākṣātkāraṁ vadanti mokṣavidaḥ । yasyodaye prakṣīṇasarvakleśo vidhūtāśeṣakarmāśayaḥ kṛtavivekakhyātāvapyupekṣakaḥ’kṛtaṁ kṛtyaṁ’, ’prāptaṁ prāpaṇīyam’ iti manyate yogī, yadantarameva cittamasamprajñātasaṁskāramātraśeṣaṁ bhavati tatparaṁ vairāgyam । aparaṁ tu vairāgyaṁ vitamaskasya rajoleśamalasya cittasya dharmaḥ, yataḥ prakṛtau līnā aiśvaryamanubhavanti । yathoktam- ’vairāgyātprakṛtilaya’ iti ।।

yathā loke prāthamikadhānuṣkaḥ sthūlameva lakṣyaṁ vidhyati, paścāt sūkṣmaṁ, tathā prāthamiko yogī sthūlameva śālagrāmādikaṁ dhyānena sākṣātkaroti । sa sthūlasākṣātkāro vitarkaḥ । tasya sthūlasya kāraṇaṁ pañcatanmātrādikaṁ sūkṣmam । tasya dhyānena sākṣātkāro vicāraḥ । indriyāṇi sthūlāni prakāśakatvāt sattvarūpāṇi teṣāṁ dhyānena sākṣātkāraḥ ānandaḥ । teṣāṁ kāraṇaṁ buddhiḥ puruṣarūpeṇa grahītraikībhūtā satī asmitā । tasyā dhyānena sākṣātkārospyasmitā ucyate । tatra sthūlaṁ sūkṣmaṁ ca grāhyam, indriyāṇi grahaṇāni asmitākhyo grahītā । teṣu grahītṛgrahaṇagrāhyeṣu dhyānaparipākaḥ saṁprajñāto yogaḥ । sa ca vitarkavicārānandāsmitāsvarūpaiḥ caturbhiḥ anugamāt caturvidhaḥ savitarkaḥ, savicāraḥ, sānandaḥ sāsmita iti । atra yathā ghaṭajñānaṁ mṛdviṣayaṁ tādātmyāt tathā sthūlayogaḥ yogaḥ sthūlasūkṣmendriyāsmitāviṣayakaḥ । sūkṣmayogastrayaviṣayakaḥ । anyau dv-yekaviṣayau iti viśeṣo bhāṣyakṛdbhāṣitaḥ । tatra mṛjjñānaṁ ghaṭādiviṣayaṁ yathā tadvat sūkṣmādiyogāḥ sthūlādyaviṣayā iti mantavyam । bhojavṛttau tu indriyeṣu savitarkamuktvā tanmātreṣu savicāramuktvā ahaṅkāre sānandaḥ, mahattattve sāsmita ityuktam । tatra ’aham’ iti viṣayagrāhakāntaḥkaraṇamahaṅkāraḥ ।antarmukhaṁ sattāmātre mahattattve līnaṁ, sattāmātrāvabhāsakamasmiteti tayorbhedaḥ ।।

vṛttīnāmabhāvo virāmaḥ tasya pratyayaḥ- kāraṇaṁ paravairāgyaṁ tadabhyāsaḥ pūrvaḥ upāyo yasya sa tathā । anena padenopāya uktaḥ । anyaḥ asamprajñātaḥ saṁskāraśeṣaḥ। paraṁ hi vairāgyaṁ saṁprajñātasaṁskārānapyabhibhūya svasaṁskāraṁ śeṣayati । sa nirbījaḥ samādhiḥ । nirālambanatvāt karmabījābhāvāccetyarthaḥ ।।

bhūtendriyāṇāmanyatamasminsvīkāre anātmanyātmatvabhāvanayā dehapātānantaraṁ bhūtendriyeṣu līnāḥ ṣāṭkauśikadehaśūnyāḥ videhāḥ । avyaktamahadahaṅkārapañcatanmātreṣu prakṛtiṣvātmatvabhāvanayā līnāḥ prakṛtilayāḥ । teṣāṁ cittaṁ saṁskāramātraśeṣamityasaṁprajñātaḥ । sa tu bhavapratyayaḥ । bhavanti jāyantessyāṁ jantava ityavidyā bhavaḥ, anātmanyātmatvabuddhiḥ sa pratyayo heturasya sa tathā । avidyāmūlosyaṁ yogosntavatphalaḥ ।

yadāha vāyuḥ-

daśamanvantarāṇīha tiṣṭhantīndriyacintakāḥ ।
bhautikāstu śataṁ pūrṇaṁ sahasraṁ tvābhimānikāḥ ॥
bauddhā daśasahasrāṇi tiṣṭhanti vigatajvarāḥ ।
pūrṇaṁ śatasahasraṁ tu tiṣṭhantyavyaktacintakāḥ ॥
puruṣaṁ nirguṇaṁ prāpya kālasaṁkhyā na vidyate ॥ iti ।

yeṣāṁ vivekakhyātirnāsti, teṣāṁ cittaṁ līnamapyutthāya saṁsāre patati suptacittavaditi bhāvaḥ ॥

puruṣagocarā sātvikī (vṛttiḥ) śraddhā । tathā vīryaṁ- prayatno jāyate । tena yamaniyamādiparamparayā smṛtiḥ dhyānam । tena samādhiḥ । tena prajñāpuruṣagocarakhyātyabhyāsaḥ samprajñātaḥ tataḥ paravairāgyādasamprajñātaḥ itareṣāṁ- mumukṣūṇāṁ yogināṁ bhavati ॥

saṁvegaḥ vairāgyaṁ yeṣāṁ tīvram upāyāścādhimātrāḥ teṣāṁ yogināmāsannaḥ samādhiḥ asamprajñātastato mokṣa ityarthaḥ ।।

tīvrasya saṁvegasyāpi mṛdumadhyādimātratvāt tataḥ – mṛdutīvrasaṁvegasya yogina āsannāt samādheḥ madhyatīvrasaṁvegāsannatarāt adhimātratīvrasaṁvegasyāsannatamaḥ samādhilābha iti ’viśeṣa’ ityarthaḥ ।।

īśvare kāyikādvācikānmānasāt praṇidhānāt bhaktiviśeṣāt āsannatamaḥ samādhilābhaḥ । vāśabdaḥ pūrvoktopāyenāsya bhavatyupāyasya vikalpārthaḥ । bhakteranyānapekṣatvāt । īśvaro hi bhaktyābhimukhaḥ san ’idamiṣṭamasyāstu’ ityanugṛhṇātīti bhāvaḥ ।।

kleśāḥ- avidyādayaḥ pañca । karma- adharmādharmau । tayoḥ phalaṁ vipākaḥ । phalānukūlāḥ saṁskārāḥ āśayāḥ । manasyāśerata iti vyutpatteḥ । yathā narasya karijanmani kāṣṭhabhogasaṁskārā udbhavanti, anyathā jīvanāsaṁbhavāt । taiḥ kleśādibhiḥ cittasthaiḥ parāmṛṣṭaḥ sāṁsārikaḥ puruṣaḥ, cittāvivekena bhoktṛtvāt । taiḥ kālatrayespyasaṁbaddhaḥ puruṣa ’īśvaraḥ’ । viśeṣapadena kālatrayāsambandhavācinā muktajīvebhyo vyāvṛttiḥ kṛtā । teṣāṁ pūrvakāle bandhatrayasambandhāt prakṛtau līnānāṁ prākṛtau bandhaḥ । bhūtendriyeṣu vikāreṣu līnānāṁ vedehānāṁ vaikārikaḥ anyeṣāṁ devanarādīnāṁ dakṣiṇābandhaḥ, cittādhīnakarmaphalatvāditi bhedaḥ ।

nanu jñānakriyāśaktimattvaṁ paramaiśvaryaṁ puruṣasyāpariṇāminaḥ kathamiti? ucyate । asti īśvarasyānādisiddhaṁ śuddhasattvātmakaṁ cittaṁ pradhānajaṁ niratiśayajñānakriyāśaktimat । sa hi bhagavānsaṁsārārṇavājjantūnāmuddharaṇecchayā taccittamupādatteḥ tadvinā jñānadharmopadeśabhaktānugrahāyogāt । na ca- kathaṁ cittopādānāt prāgicchādyudeti iti vācyam । bījāṅkuravadānidtvāt sargapralayapravāhasya । yadā sarvakāryasya pralayaḥ tadā bhaviṣyatkalpe lokānugrahārtham ’idaṁ cittamupādeyam’ iti bhagavatā saṅkalpayate । tatsaṅkalpavāsitaṁ pradhāne līnaṁ sat sargādau cittamudvahati । tena ceśarosnugṛhṇātītyanavadyam ।

nanu tādṛśācittasattve kiṁ mānamiti cet – ’svābhāvikī jñānabalakriyā ca, eṣa sarveśvara’ ityādivedavākyamiti brūmaḥ । vedaḥ niratiśayajñānaśaktimaccittasaciveśvarapraṇītaḥ, ataḥ pramāṇamiti saṁkṣepaḥ ।।

asmadādīnāṁ jñānaṁ niratiśayena jñānenāvinābhūtaṁ bhavitumarhati, sātiśayatvāt yatsātiśayaṁ tatsamānajātīyena niratiśayena yuktaṁ, yathā kumbhaparimāṇaṁ vibhuparimāṇena tatsiddhaṁ niratiśayaṁ jñānaṁ sarvajñasya bījajñāpakaṁ yatra niratiśayaṁ jñānaṁ tatra sarvajñatvaṁ jñāyata ityarthaḥ । tasya sāmānyena siddhasya sarvajñasya śrutyādisiddhāḥ śivaviṣṇunārāyaṇamaheśvarādisaṁjñāḥ । tathā ca vāyupurāṇe-

sarvajñatā nṛbhiranādibodhaḥ svatantratā nityamaluptaśaktiḥ ।
anantaśaktiśca vibhorvidhijñāḥ paḍāhuraṅgāni maheśvarasya ।
jñānavairāgyamaiśvaryaṁ tapaḥ satyaṁ kṣamā dhṛtiḥ ।
sraṣṭṛtvamātmasambodho hyadhiṣṭhātṛtvameva ca ॥
avyayāni dṛśaitāni nityaṁ tiṣṭhanti śaṅkare । iti ।

tathā mahābhārate –

anādhinidhanaṁ viṣṇuṁ sarvalokamaheśvaram ।
lokādhyakṣaṁ stuvannityaṁ sarvaduḥkhātigo bhavet ।। ityādi ।

’pūrveṣāṁ’ sargādāvutpannānāṁ kālaparicchinnānāṁ brahmādīnāṁ guruḥ-īśvaraḥ । kutaḥ ? kālenānavacchedāt- anādyantatvādityarthaḥ । tathā ca śrutiḥ- ’yo brahmāṇaṁ vidadhāti pūrvaṁ yo vai vedāṁśca prahiṇoti tasmai’ ityādyā ।।

sṛgamaṁ sūtram । nanu śabdasya vācakatvam abhidhākhyā śaktiḥ, śabdārthayoḥ sambandhaḥ ityucyate । sā kiṁ saṅketena kriyate vyajyate vā । nādyaḥ । pratikalpaṁ svatantreśvarasya saṅketabhedena śabdārthāvyavasthāprasaṅgāt । na dvītīyaḥ । sūryādiśabdānāṁ putreṣu pitrā saṅketavaiphalyāpātāt । na hi tatra saṅketavyaṅgyā śaktirasti । na cāsati vyaṅgye vyañjakamarthavat । tasmādidaṁ saṅketasūtraṁ vyarthamiti cet- ucyate । sthitaiva śaktiḥ saṅketena vyajyate; yathā sthita eva pitṛputrabhāvo ’mamāyaṁ putraḥ’ iti vākyena vyajyate tadvadgavādiśabdeṣu pralaye pradhānasāmyaṁ gateṣu sargādau punaḥ śaktyā sahodbhūteṣu sthitāmeva tattacchabdasya tattadarthe śaktimīśvaraḥ saṅketena jñāpayati । jīvānāṁ luptasaṁskāratvāt । adhunātanapitrādisaṅketastu śakterutpādakaḥ ।

kecittu- sarvaśabdānāṁ sarvārtheṣu śaktirastīti pitrādisaṅketospi vyañjakaḥ । gavādiśabdānāṁ tu vedārthavyavasyārthamīśavarasaṅketenārthaviśeṣe śaktirniyamyata ityāhuḥ । sarvathāpi vaidikaśabdārthasambandho vyavasthitavyavahāratayā nitya iti siddham॥

asya bhāṣyameva likhyate । ’praṇavasya japaḥ praṇavābhidheyasya ceśvarasya bhāvanaṁ tadasya yoginaḥ praṇavaṁ japataḥ praṇavārthaṁ ca bhāvayataḥ cittamekāgraṁ sampadyate ।

tathā coktam-

svādhyāyādyogamāsīta yogātsvādhyāyamānayet ।
svādhyāyayogasampatyā paramātmā prakāśate । iti ।।

pratīpaṁ viparītamañcatīti jānātīti ’pratyag’ bhrānta ityarthaḥ । aneneśvarād bheda uktaḥ buddherapyantaraṁ vā । pratyakca asau cetanaśca tasyādhigamaḥ- sākṣātkāraḥ, tataḥ- praṇidhānāt bhavati । api ca antarāyāṇāmabhāvaśca bhavati ।

nanu svabhinneśvarapraṇidhānāt svasākṣātkāraḥ kathaṁ syāt ? abhyāsa-tajjanyajñānayoḥ ṣaḍjādāvekaviṣayatvadarśanāditi cet – ucyate । yathaiveśvarossaṅgaścidrūpaḥ kūṭasthaḥ kleśādiśūnyaḥ tathaiva jīva iti sādṛśyādīśvaradhyānaṁ tadanugrahadvārā jīvasvarūpasākṣātkāraheturityanavadyam ॥

ye cittaṁ yogādvikṣipanti – bhraśayanti te cittavikṣepāḥ yogasyāntarāyāḥ – vighnā nava । tatra vyādhiḥ vātapittaśleṣmāṇāmannarasasyendriyāṇāṁ ca vaiṣamyam । styānam- cittasya laghutvespi karmānarhatā । saṁśayaḥ prasiddhaḥ । yogāṅgānanuṣṭhānaṁ pramādaḥ । ālasyam- cittasya gurutvādapravṛttiḥ । aviratiḥ- viśayatṛṣṇā । bhrāntidarśanam- ekakoṭiko viparyayaḥ । alabdhabhūmikatvam- samādhibhūmyalābhaḥ । madhumatyādayaḥ samādhibhūmayo vakṣyante । anavasthiratvaṁ nāma labdhāyāṁ bhūmau cittasyāsthiratvam, pūrvabhūmau hi sthitaṁ cittaṁ uttarabhūmiṁ jāyate । tasmādasthiratvaṁ doṣa ityarthaḥ ।।

duḥkhaṁ vyādhijaṁ śarīram । kāmādijaṁ mānasam, tadvayamādhyātmikam । vyāghrādijamādhibhautikam । grahapīḍādijamādhidaivikam । daurmanasyamicchāvidhātāt kṣobho manasi । aṅgamejayatosbhāvaḥ aṅgamejayattvamaṅgānāṁ kampanamityarthaḥ । anicchataḥ prāṇosyaṁ bāhyavāyumantaḥ praveśayati sa śvāsaḥ, samādhyaṅgarecakavirodhītyarthaḥ । evamanicchataḥ kauṣṭyasya vāyorbahirgamanaṁ praśvāsaḥ, pūrakavirodhī । ete vikṣepaiḥ saha bhavanti vikṣiptacittasya bhavantītyarthaḥ ।।

vikṣepātāṁ nāśārthamekatattvasya īśvarasya abhyāsaḥ dhyānaṁ kāryamityarthaḥ । atra bhāṣyakāraiḥ ’sthāyi cittaṁ syāt tasyaikāgratā sampādanīyā’ iti kṣaṇikamatamāśaṅkya ’sosham iti pratyabhijñānāt cittamekamanekārthāvagāhi sthāyi vidyata iti sādhitam ॥

sukhiṣu prāṇiṣu maitrīṁ- mitratām, duḥkhiteṣu karuṇāṁ-dayām, puṇyavartiṣu muditāṁ- harṣam, apuṇyaśabditapāpavṛttiṣu upekṣāṁ- madhyasthavṛttiṁ bhāvayet ( tayā bhāvanayā ) ( tathā bhāvanayā ) cittasya prasādanaṁ bhavati । sukhādiṣu yathākramamuktayā bhāvanayā sāttviko dharmo jāyate । teṣu īrṣyā- apakārecchā । asūyādveṣāṇāṁ cittamalānāṁ vināśāttena ca śuklena dharmeṇa cittaṁ prasannaṁ bhavati । prasannaṁ ca vakṣyamāṇebhya upāyebhya ekāgraṁ sthitipadaṁ labhate iti tātparyam ॥

nāsikāpuṭābhyāṁ prāṇasya pracchardanaṁ- recanaṁ, recitasya prāṇasya bahireva vidhāraṇaṁ yathāśakti ।tābhyāṁ cittamekatra lakṣye sthitiṁ labhate । prāṇajaye cittasya jayaḥ tayoravibhāgāt prāṇāyāmasya sarvapāpanivartakatvāt pāpanivṛttau cittaṁ sthiraṁ bhavati । ’vā’ śabdo vakṣyamāṇopāyāntarāpekṣayā vikalpārthaḥ, na tu maitryādibhāvanāpekṣayā । tadbhāvanāyāḥ sarvopāyasahakāritvena samuccayāditi mantavyam ॥

nāsāgre cittasya saṁyamāt divyagandhasākṣātkāro bhavati । jihvāgre saṁyamāt divyarasasya saṁvidbhavati । tāluni rūpasaṁvit, jihvāmadhye sparśasaṁvit, jihvāmūle śabdasaṁvit । etāḥ saṁvidaḥ gandhādiviṣayavatyaḥ pravṛttayaḥ śīghramutpannāḥ satyaḥ viśvāsamutpādyātisūkṣmeśvarādau lakṣye manasaḥ sthitiṁ nibandhantītyarthaḥ । śāstroktaviśeṣasya kasyacidanubhave satyatisūkṣmespi atiśraddhayā saṁyamārthaṁ yogī pravarttata iti bhāvaḥ ।।

aṣṭadalaṁ hṛtpadmaṁ recakenordhvamukhaṁ dhyātvā tatkarṇikāsthāyām ūrdhvamukhyāṁ suṣumnākhyanāḍyāṁ saṁyamanāt manasaḥ saṁvidbhavati । tanmanaḥ sūryendu-grahamaṇīnāṁ yā yā prabhā tattadrūpeṇānekadhā bhavati tatsātvikaṁ jyotirmanaḥ । tasya kāraṇaṁ sātvikoshaṅkāraḥ nistaraṅgamahodadhikalpo vyāpī । tasyāpi jyotiḥ svarūpasya saṁyamāt saṁvidbhavati । saiṣā dvividhā saṁvid । jyotiṣmatī- manoshaṅkārā ( khyānyo) tirviṣayā, viśokā-duḥkhaśūnyā, pravṛttirutpannā manasaḥ sthitiheturityarthaḥ ॥

vyāsaśukādīnāṁ vītarāgaṁ yaccittaṁ tadviṣayaṁ tatra dhāryamāṇaṁ yoginaḥ cittaṁ sthitipadaṁ labhata ityarthaḥ ।।

jñānaśabdo jñeyaparaḥ । svapne bhagavato mūrtimatyantamanoharāmārādhayanneva prabudghaḥ tatraiva cittaṁ dhārayet । nidrāyāṁ suṣuptau yatsukhaṁ jāyate tatra dhārayet । evaṁ svapnanidrājñeyālambanaṁ cittaṁ sthitiṁ labhate ॥

kiṁbahunā । yadeveṣṭaṁ śivarāmakṛṣṇādirūpaṁ tadeva dhyāyet । tatra labdhasthitikamanyatrāpi sthitiṁ labhate । abhimatamanatikramya yathābhimatam । tasya dhyānāditi vigrahaḥ ॥

asya- cittasya sūkṣme niviśamānasya yaḥ paramāṇvanto vaśīkāraḥ apratighātaḥ । tathā sthūle niviśamānasya paramamahattvākāśāntospratighātaḥ । tena pareṇa vaśīkāreṇa cittaṁ labdhasthitikamiti jñātvā sthityupāyānuṣṭhānāduparamatītyarthaḥ ।।

yathā abhijātasya – kulīnasya atisvacchasya sphaṭikamaṇeḥ japākusumādyuparaktasya svarūpābhibhavena raktādyākārātā bhavati, tathābhyāsavairāgyābhyāṁ kṣīṇarajastamovṛttikasya cittamaṇeḥ sthūlasūkṣmabhūtātmakagrāhyeṇa grahaṇaiḥ indriyaiḥ -gṛhītrā pūrvoktāsmitākhyapuruṣeṇa ca uparaktasya ( svarūpābhibhavena ) ( svarūpāntaḥkaraṇābhibhavena ) yā grāhyākāratāpattiḥ sa saṁprajñātaḥ । pūrvoktavitarkavicārānandāsmitānugamāt caturvidhaḥ caturviṣayakaḥ pratyetavyaḥ । atra sūtresrthakramabalāt pāṭhaṁ bhaṅkā grāhyagrahaṇagrahītṛṣu tatsthasya – taduparaktasya cittasya tadañjanatā svarūpaparityāgena tadrūpatā tasyāḥ samyagāpattiriti vyākhyeyam । sthūlasūkṣmakrameṇaiva cittasya grahītruparāgāt । tatstheti bhinnaṁ padam । avibhaktikasyāntaṁ kṛtvā kṣīṇavṛtteḥ tatsthasyeti yojyam । yadvā tatsthaṁ ca tadañjanaṁ ca tasya bhāvastattā । ( kṣīṇavṛtteḥ) tayā samāpattirityarthaḥ ॥

tatra- tāsu samāpattiṣu madhye । savitarkā samāpattireṣā jñeyā । tathā hi- gauḥ ityukte śabdārthajñānāni trīṇyabhinnāni bhāsante । tatra ’gauriti śabdaḥ’ ityeko vikalpaḥ । ayaṁ hi gaurityupāttayorarthajñānayoḥ śabdābhedaviṣayakaḥ । tathā ’gaurityartha ityeko vikalpaḥ । tatra gaurityupāttayoḥ śabdajñānayorarthābhedaviṣayakaḥ । evaṁ ’gauriti jñānam’ ityeko vikalpaḥ, ayaṁ tu gaurityupāttayoḥ śabdārthayorjñānābhedagocaraḥ । traya ete vikalpāḥ, asadabhedagocaratvāt । evaṁ ’ghaṭaḥ paṭaḥ’ ityādayo vikalpā jñeyāḥ । tatra śabdajñānābhyāmabhedena vikalpite sthūle gavādyarthe samāhitacittasya yoginaḥ samādhijanyasākṣatkāro yathā kalpitārthameva gṛhṇāti, tathā sā samādhiprajñā śabdārthajñānānāṁ vikalpaiḥ saṅkīrṇā taiḥ tulyā bhavati, vikalpatvāviśeṣāt । sā saṅkīrṇā savitarkā samāpattirityarthaḥ ।।

gavādiśabdānāṁ śaktirūpaḥ saṅketo vikalpitārtheṣveva loke gṛhyate । tasya smṛtyā śābdajñānaṁ parārthānumitiśca vikalpa eva jāyate । tathā ca śrute vā anumite vā arthe śrutyanumitirūpavikalpamūlā samāpattiḥ savitarkā bhavati । smṛtipariśuddhau satyām arthamātratātparyavatā cittenārthamātrābhyāsāt saṅketasmṛtestyāge sati tatkāryasya vikalpasya tyāgāt samādhiprajñā svīyaṁ grāhakatvaṁ prajñārūpaṁ yat tena śūnyeva bhūtvā arthamātranirbhāsāt avikalpitārtharūpaṁ yadgrāhyaṁ tatsvarūpeṇaiva nirbhāsyamānā nirvitarkasamāpattirityarthaḥ । tatra savitarkasākṣātkāro yaḥ tadaparaṁ pratyakṣaṁ vikalpatvāt । nirvitarkapratyakṣaṁ tu paraṁ satyārthaviṣayatvāt । sa ca satyārtho goghaṭādikhayavī jñeyaḥ । atra ’paramāṇupuñjātiriktosvāvī nāsti’ iti bauddhamatamāśaṅkya ’mahāneko ghaṭa’ ityabādhitānubhavādasti, sa cāsmākaṁ mate bhūtasūkṣmarūpāṇāṁ paramāṇūnāṁ pariṇāmaḥ । tasya ca svopādānena bhedābhedātmakaṁ tādātmyamiti bhāṣye sādhitam ।।

sthūlapariṇāmaghaṭādiṣu upādānatvenānugatā ye paramāṇavaḥ pañcatanmātrāṇāṁ ( vikārarūpeṇa sthitāḥ ) ( vikārabhūtarūpeṇa saṁsthitāḥ ) sūkṣmāḥ teṣu viṣayeṣu svīyakāryakāraṇadeśakālanānāviśeṣaṇaviśiṣṭeṣu svavācakaśabdajñānābhyāmabhedena vikalpiteṣu yā samāpattiḥ sā savicārā ityucyate । teṣveva sarvaviśeṣaṇaśūnyeṣu arthamātreṣu paramāṇuṣu yā samāpattiḥ sā nirvicārā । sā khalu satyārthamātrasvarūpā samādhiprajñā svarūpaśūnyeva nirbhāsate । etayā ca sthūlagocarayā savitarkayā nirvitarkayā ca vyākhyātayā sūkṣmaviṣayā savicārā nirvicārā ca vyākhyātā bhavatītyarthaḥ ।।

asyāḥ samāpatteḥ sūkṣmaviṣayatvamaliṅge pradhāne paryavasyati । tathā hi pārthivaḥ paramāṇuḥ gandhatanmātrāt itaratanmātrāṅgakāt jāyate । āpyastu gandhatanmātravarjitāt rasatanmātrāditanmātrāṅgakād । taijasastu gandharasadvayavarjitāt rūpatanmātrāditaradvayāṅgakād । vāyavyastu pūrvahīnāt sparśatanmātrāt śabdatanmātrāṅgakād । nabhasaḥ paramāṇustvekasmādeva śabdatanmātrājjāyata iti prakriyā । ato vikārebhyaḥ paramāṇubhyaḥ upādānāni pañca tanmātrāṇi sūkśmāṇi, tebhyospyahaṅkāraḥ sūkṣmaḥ tasmādapi mahān, mahatospi pradhānam । tadvilayaṁ na gacchatītyaliṅgamucyate । tataḥ paraṁ sūkṣmamupādānaṁ nāsti । puruṣasya sattvespyanupādānatvāt । puruṣo hi bhogāpavargārthī san puruṣārthanimittake sarge nimittamātraṁ bhavati । tasmāt sūkṣamagrāhyasamāpattiḥ pradhānaparyanteti siddham ॥

grahaṇagrahītrorapi savikalpatvanirvikalpatvabhedena sānandā, ānandamātrā, sāsmitā, asmitā ceti catasraḥ samāpattayaḥ bhavanti uktanyāyasāmānyāt । evamaṣṭasamāpattayo yāḥ tā eva sabījaḥ samādhiḥ-saṁprajñātaḥ vivekakhyātyabhāvena bandhabījasattvāt sabījatvaṁ draṣṭavyam ॥

rajastamomalāpetasya buddhisattvasya svacchasthitirūpapravāhaḥ pradhānāntasūkṣmagrāhyagocaraḥ yaḥ sosyaṁ nirvicārasamādhervaiśāradyam । tasmin satyakrameṇa paramāṇvādipradhānāntatattvasamūhālambanaḥ sākṣātkāraḥ yoginaḥ svātmaniṣṭhosdhyātmaprasādo bhavatītyarthaḥ ॥

tatra vaiśāradye sati yā prajñā nirvicārā samādhijanyā tasya ṛtambhareti saṁjñā bhavati । ṛtamavikalpitaṁ satyaṁ bibhartīti vyutpatterityarthaḥ ॥

gavādiśabdānāṁ gotvādisāmānye śaktiḥ na vyaktiviśeṣeṣu । teṣāmānantyenāśakyagrahatvāt । evaṁ vyāptirapi vanhitvādisāmānyaṁ gṛhyate । ataḥ śrutānumānaprajñayoḥ sāmānyaṁ vastu viṣayaḥ । tathā hi – loke śabdaliṅgajñānānantaraṁ govanhyādivastumātraṁ jñāyate, na vyaktiviśeṣa iti svasākṣikametat । aindriyakapratyakṣaṁ yadyapi gopaṭādiviśeṣaviṣayam, tathāpi sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭa-vastuviśeṣaḥ samādhiprajñāyā asādhāraṇo viṣayaḥ । na ca sūkṣmādiṣu śrutānumānaprakāśiteṣu prasarantī samādhiprajñā kathaṁ svamūlaśrutānumānāgocaraviśeṣagocarā syāt iti vācyam । buddheḥ svataḥ sarvagrahaṇaśaktatvāt । buddhisattvaṁ hi prakāśasvabhāvaṁ sarvārthagrahaṇasamarthamapi tamasā āvṛtaṁ sad mānamapekṣyālpaviṣayaṁ bhavati । yadā tu samādhinā vigatatamaḥ paṭalaṁ sarvataḥ prakāśamānamatikrāntamānamaryyādaṁ bhavati, tadā prakāśanāntyāt kiṁ nāmagocaraḥ syāt । tasmāt samādhiprajñā viśeṣārthagocaratvāt mānāntaraviṣayatvādanyaviṣayetyarthaḥ ।

taduktam-
prajñāprāsādamāruhya hyaśocyaḥ śocato janān ।
bhūmiṣṭhāniva śailasthaḥ sarvān prājñosnuśocati ॥ iti
janān samādhiśūnyān mānabhṛtyānityarthaḥ ॥

(svataḥ) itarapramāṇasahakāraṁ vinā । atikrāntamānamaryādaṁ atikrāntā mānamaryādā pramāṇānusāritvarūpā yena tattathā । pramāṇānusāritā ca pramāṇaviṣayamātragrāhakatā । prajñāprasādam- ṛtambharā prajñārūpoccagṛhyam । āruhya- prāpya । mānabhṛtān- mānādhīnān ।।

nirvicārasamādhiprajñājanyaḥ saṁskāraḥ vyutthānasaṁskārasya pratibandhībādhaka ityarthaḥ । anādirapi vyutthānasaṁskāraḥ tattvāsparśitvāt tattvasparśiprajñāsaṁskāreṇa bādhyate । taddhāne vyutthānapratyayā na bhavanti । samādhiprajñā tu bhavati । tataḥ saṁskāraḥ punaḥ punariti samādhisaṁskāropacayāt sarvātmanā kleśakṣaye sati bhogānnirviṇṇaṁ cittaṁ puruṣābhimukhaṁ vivekakhyātiṁ kṛtvā kṛtakṛtyaṁ līnaṁ bhavati samāptādhikāratvāt । khyātiparyavasānaṁ hi cittaceṣṭitamiti ॥

puruṣakhyātyanantaraṁ paravairāgyasaṁskārapracayena tasya- saṁprajñātasamādhiprajñāsaṁskārasya । ’api’ śabdāt prajñāyāśca nirodhe sati sarvasya prajñātajjasaṁskārapravāhasya nirodhāt avasitādhikāratvena cittasya kṛtyābhāvāt ’nimittāpāye naimittikāpāyaṁ’ iti nyāyena nirbījaḥ samādhirbhavati ।

taduktam-
āgamenānumānena dhyānābhyāsarasena ca ।
tridhā prakalpayan prajñāṁ labhate yogamuttamam ॥ iti ।

śravaṇena, mananena, puruṣamātradhyānābhyāso dharmameghākhyaḥ । tadrasena paravairāgyeṇa prajñāprasādātmanā, puruṣaṁ sākṣātkurvan nirbījaṁ yogaṁ labhata ityarthaḥ । kālakrameṇa nirbījanirodhasaṁskārapracaye sati svaprakṛtau cittaṁ līyate hetvabhāvāt । kṛtyaśeṣalakṣaṇādhikāro hi cittasya sthitihetuḥ । na hi kṛtabhogavivekakhyātinaścittasya kṛtyaśeṣossti । tasmāccittasya pralaye puruṣaḥ svarūpamātra-pratiṣṭhaḥ kevalo mukta iti siddham ॥

iti śrīgovindānandabhagavatpūjyapādaśiṣyarāmānandasarasvatīkṛtāyāṁ pātañjalasūtravṛttau yogamaṇiprabhāyāṁ samādhipādaḥ prathamaḥ ॥