yogasudhākaraḥ

atra athaśabdaḥ ārambhārthaḥ, arthānmaṅgalārthaśca । ’yuja samādhau’ iti dhātoryogaḥ samādhiḥ ; tasyānuśāsanaṁ hairaṇyagarbhe śāstramanusṛtya śiṣyate vyākhyāyate sasādhanaḥ saphalaḥ samādhiranenetyanuśāsanaṁ śāstram । tathā ca kasmaicitkaivalyakāmāya pratipādyayogapratipādakaṁ śāstramārabhyata ityakṣarārthaḥ । tatra samādhirdvividhaḥ saṁprajñāto'saṁprajñātaśceti । sa ca cittasya dharmaḥ । cittaṁ hi triguṇātmakatvātpañcabhūmyupetam। bhūmayaśca – kṣiptaṁ mūḍhaṁ vikṣiptamekāgraṁ niruddhamiti । tatra – rajasā viṣayeṣu kṣipyamāṇaṁ kṣiptam ; tamasā nidrālasyādivṛttimanmūḍham ; īṣadrajastamaḥsaṁspṛṣṭena sattvena kādācitkadhyānayuktayā kṣiptādviśiṣṭaṁ vikṣiptam; vidhūtarajastamomalena śuddhasattvenaikāgramekatānam ; praśāntasakalavṛttikaṁ saṁskāraśeṣaṁ niruddham । evaṁ ca ādyābhūmitrayaparityāgenāvaśiṣṭabhūmidvayopetasya cittasya samādhidvayaṁ dharma iti vivekaḥ ॥

rajastamovṛttyornirodho yoga ityarthaḥ । ataḥ sāttvikavṛttisattve'pi saṁprajñāte nāvyāptiḥ ॥ 2 ॥

yadā sarvāsāṁ vṛttīnāṁ nirodhaḥ, tadā draṣṭuścitiśakteḥ svābhāvike svarūpe sthitiḥ kusumāpagame sphaṭikamaṇerivetyarthaḥ । citiśakteścaitanyamātraṁ svabhāvo na vṛttaya iti bhāvaḥ ॥ 3 ॥

yadyapi nirvikārā citiśaktiḥ sadā svarūpa evāvatiṣṭhate, tathāpi nirodhādanyatra vṛttiṣūtpadyamānāsu tatra citicchāyāyāṁ pratibimbitāyāṁ tadavivekāttattādātmyamāpanneva citiśaktirbhavati japārakta iva sphaṭikaḥ । ato na svarūpātpracyutiḥ । na hi lauhityabhramasamaye samasti sphaṭikamaṇeravadātasvabhāvātpracyutiriti bhāvaḥ । etena sūtradvayenārthādyannirodhe citiśaktiḥ svarūpapratiṣṭhā yadvyutthāne svarūpāpratiṣṭheva bhavati taccittamiti dvitīyasūtragatacittapadaṁ vyākhyātaṁ bhavati ॥ 4 ॥

pañca tayabarthā avayavā vakṣyamāṇāḥ pramāṇādayo yāsāṁ sāmānyavṛttīnāṁ tāḥ pañcatayyo vṛttayaścittasya pariṇāmāḥ । bahuvacanaṁ tu maitrādipuruṣabahutvābhiprāyeṇa । tāḥ kīdṛśyaḥ ? kliṣṭā akliṣṭāḥ ; vakṣyamāṇaiḥ kleśaiḥ saṁśliṣṭāḥ svarūpāpratiṣṭhāpratyayāḥ kliṣṭāḥ, tairasaṁśliṣṭāḥ svarūpapratiṣṭhāpratyayā akliṣṭāḥ । yadyapi pañcasveva kliṣṭānāmakliṣṭānāṁ cāntarbhāvaḥ,  tathāpi kliṣṭā eva niroddhavyā iti mandabuddhiṁ vārayituṁ tābhiḥ sahākliṣṭāḥ apyudāhṛtāḥ ॥ 5 ॥

ato'parā vṛttirna samastītyuddeśasūtrasya phalam ॥ 6 ॥

trīṇyeva pramāṇānīti bhāvaḥ । vṛttāvajñātārthāvagāhī citiśakteḥ pratibimbaḥ pramā । tatkaraṇaṁ vṛttiḥ pramāṇam । tattvaṁ pramāṇasāmānyalakṣaṇam । tatra cakṣurādidvārā vyaktiviśeṣanirdhāraṇī cittavṛttiḥ pratyakṣapramāṇam । tadākāravṛttau citiśakteḥ pratibimbaḥ pratyakṣapramā । evaṁ dhyānasamādhidvārā citiśaktiviśeṣāvadyotikā saṁprajñātākhyā cittavṛttiḥ pratyakṣapramāṇam । jñātā citiśaktiḥ phalam  । liṅgajñānadvārā liṅgisāmānyanirdhāraṇī vṛttiranumānam । tatra pratibimbo'numitiḥ । padārthajñānadvārā vākyārthāvagāhinī vṛttirāgamaḥ । tatra pratibimbaḥ śābdaḥ । anumānāgamāvubhayatra samānāviti pṛthaṅnodāhṛtau ॥ 7 ॥

viparyaya iti lakṣyanirdeśaḥ । mithyājñānaṁ bādhānantaraṁ vyavahārājanakaṁ yat atadrūpapratiṣṭhaṁ tasyārthasya yadrūpaṁ pāramārthikaṁ svarūpaṁ tatrāpratiṣṭhitaṁ tadanavagāhi । tattvaṁ  lakṣaṇam । ato na vikalpe'tivyāptiḥ, tasya bādhitatve'pi keṣāñcitpaṇḍitānāṁ vyavahārajanakatvāt । nāpi saṁśaye, tasyāpi lakṣyatvāt ॥ 8 ॥

’rāhoḥ śiraḥ’  iti śabdaśravaṇānantaraṁ jāyamānā vastuśūnyā vṛttirvikalpaḥ । ato vākyārthagocaravṛttau nātivyāptiḥ, tasyā vastuśūnyatvābhāvāt । nāpi viparyaye, tasya śabdajñānānanupātitvāt ॥ 9 ॥

vastvabhāvaḥ pratīyate yasminnāvārake tamasi sati, tattamo'bhāvapratyayaḥ । taṁ viṣayīkurvatī vṛttirnidrā। tasyā ’sukhamahamasvāpsaṁ na kiñcidavediṣam’ iti smaraṇasyānubhavapūrvakatvādvṛttitvam ॥

anubhūtasya pitrādeḥ asaṁpramoṣaḥ tadanubhavajanyamanusandhānaṁ smṛtirityarthaḥ । etena vṛttaya ityādyanubhūtaviṣayetyantena sūtrasaptakena dvitīyasūtragatavṛttipadaṁ vyākhyātaṁ bhavati । ito'vaśiṣṭena pādena nirodhṛpadamarthādvyākhyāyata iti draṣṭavyam ॥

cittasya nisargatonirgatasragādigocaravṛttisaritpūraṁ vairāgyeṇa vinivārya samādhyabhyāsena praśāntavāhaḥ saṁpādyate । atastadubhayanibandhano nirodha ityarthaḥ ॥ 12 ॥

tatra tayormadhye । sthitirnaiścalyaṁ nirodhaḥ, tatra । ’carmaṇi dvīpinaṁ hanti’ itivannimittārtheyaṁ saptamī । evaṁ ca sthitinimittako yatno mānasa utsāhaḥ svata eva bahiḥpravāhaśīlaṁ cittaṁ sarvathā nirotsyāmītyevaṁvidha utsāha āvartyamāno'bhyāsa ityucyate ॥ 13 ॥

yadi divasairmāsairvā samādhisiddhiṁ vāñchet, tadā ’vidyamānāścatvāra eva vedāḥ ; tānadhyetuṁ gatasya māṇavakasya pañca divasā atītāḥ ; nādyāpyasau samāgataḥ’ iti mūḍhavacanānusāryevāyaṁ yogī syāt । ataḥ saṁvatsarairjanmabhirvā dīrghakālaṁ yoga āsevitavyaḥ । tathā ca smaryate – ’anekajanmasaṁsiddhastato yāti parāṁ gatim’ iti । yadi ciramāsevyamāno'pi vicchidya vicchidyāsevyeta tarhyutpadyamānā yogasaṁskārāḥ samanantarabhāvivicchedakālīnairvyutthānasaṁskārairabhibhūyeran । ato nirantaramāsevitavyaḥ । satkāra ādaraḥ। anādare layavikṣepakaṣāyādayaḥ prasajjeran । tasmādādareṇāsevitavyaḥ । dīrghakālāditraividhyenāsevitasya samādherdṛḍhabhūmitvaṁ nāma prabalataraduḥkhenāpi cālayitumaśakyatvam । tacca smaryate – ’yasminsthito na duḥkhena guruṇāpi vicālyate’ iti ॥ 14 ॥

srakcandanādayo viṣayā dṛṣṭāḥ । vedoktasvargādaya ānuśravikāḥ । tatrobhayatrāpi satyāmapi tṛṣṇāyāṁ vivekatāratamyena yatamānādivairāgyatrayaṁ bhavati । yatamānatvaṁ nāma ’asmiñjagati kiṁ sāraṁ kimasāramiti guruśāstrābhyāṁ vijñāsyāmi’ ityudyogaḥ । svacitte pūrvaṁ vidyamānānāṁ doṣāṇāṁ madhye'bhyasyamānena vivekenaitāvantaḥ pakvā etāvanto'vaśiṣṭā iti vivecanaṁ vyatirekaḥ । dṛṣṭānuśravikaviṣayapravṛtterduḥkhātmakatvabodhena tāṁ pravṛttiṁ parityajya manasyautsukyamātreṇa tṛṣṇāsthāpanamekendriyatvam । vitṛṣṇatvaṁ vaśīkāraḥ । tadidamaparaṁ vairāgyamaṣṭāṅgayogapravartakatvena saṁprajñātasyāntaraṅgam, asaṁprajñātasya tu bahiraṅgam ॥ 15 ॥

saṁprajñātasamādhyābhyāsapāṭavena guṇatrayātmakātpradhānādviviktasya puruṣasya khyātiḥ sākṣātkāraḥ ; tasmādaśeṣaguṇatrayavyavahāre vaitṛṣṇyaṁ yat, tatparaṁ vairāgyamityarthaḥ ॥ 16 ॥

samyakprajñāyate yena bhāvyaṁ vastu sa saṁprajñātaḥ samādhirbhāvanāviśeṣaḥ । sa ca vitarkādirūpaiścaturbhiranugamāccaturvidhaḥ – savitarkaḥ savicāraḥ sānandaḥ sāsmita iti । tatra bhāvanayā bhāvyabhūtendriyagocarasākṣātkāraḥ savitarkaḥ । pañcatanmātrāntaḥkaraṇagocarasākṣātkāraḥ savicāraḥ । rajastamoleśānuviddhasattvapradhānabuddhigocarasākṣātkāraḥ sānandaḥ । śuddhasattvapradhānamahattattvagocara-sākṣātkāraḥ sāsmitaḥ । tatra vitarkavicāradvayaṁ grāhyam । ānando grahaṇam । asmitākhyo grahītā । teṣu grāhyagrahaṇagrahītṛṣu bhāvanotkarṣaḥ saṁprajñāto yoga ityarthaḥ ॥ 17 ॥

virāmo vṛttyuparamaḥ, tasya pratyayaḥ kāraṇaṁ vṛttyuparamārthaḥ prayatnaḥ, tasyābhyāsaḥ paunaḥpunyena saṁpādanam, tatpūrvastajjanyaḥ saṁprajñātādanyaḥ saṁskāraśeṣaḥ praśāntasakalavṛttikasya cittasvarūpasya durlakṣatvātsaṁskārarūpeṇa yo'vaśiṣyate so'sraṁprajñāta ityarthaḥ ॥ 18 ॥

bhavantyasmiñjantava iti bhavaḥ saṁsāro'vidyākhyāḥ, sapratyayo heturyasya sa saṁsāramūlo'saṁprajñātaḥ । sa ca bhūtendriyeṣvātmatvabhāvanayā vidhūtadehānāṁ videhānām avyaktamahadahaṅkārapañcatanmātreṣu prakṛtiṣvātmabhāvanayā līnānāṁ prakṛtilayānāṁ bhavatyantavatphalaḥ । tadīyaṁ cittaṁ vivekakhyātyabhāvātsuptacittavallīnamapyutthāya saṁsāre patatīti bhāvaḥ ॥

mamāyaṁ yoga eva parapuruṣārthasādhanamiti pratyayaḥ śraddhā । sā cotkarṣaśravaṇenopajāyate । utkarṣaśca smaryate – ’tapasvibhyo'dhiko yogī jñānibhyo'pi mato'dhikaḥ । karmibhyaścādhiko yogī tasmādyogī bhavārjuna’ iti । tasyāṁ ca śraddhāyāmavasitāyāṁ vīryamutsāho bhavati ’sarvathā yogaṁ saṁpādayiṣyāmi’ iti । etādṛśotsāhena tadā tadānuṣṭheyāni yogāṅgāni smaryante । tayā ca smṛtyā samyaganuṣṭhitasamādheradhyātmaprasāde sati, ṛtambharā prajñodeti । tatpūrvakastatprajñāpūrvako'saṁprajñātasamādhiḥ itareṣāṁ videhaprakṛtilayebhyo'rvācīnānāṁ yogināṁ sidhyatītyarthaḥ ॥ 20 ॥

saṁvego vairāgyam । tadbhedādyoginastrividhā mṛdusaṁvegā madhyasaṁvegāstīvrasaṁvegāśceti । tatra tīvrasaṁvegānāmāsannaḥ samādhilābhaḥ । alpenaiva kālena samādhirlabhyata ityarthaḥ ॥ 21 ॥

mṛdutīvro madhyatīvro'dhimātratīvraśca । teṣvapyuttarottarasya tvarayā siddhirdraṣṭavyā । tadevamadhimātratīvrasya dṛḍhabhūmāvasaṁprajñātasamādhau labdhe sati; punarvyutthātumaśaktaṁ sanmano naśyati । tataḥ pratyakcitiḥ sve mahimni nirvighnaṁ nirantaramavatiṣṭhata ityarthaḥ ॥ 22 ॥

īśvaro vakṣyamāṇalakṣaṇaḥ । tasminparamagurau praṇidhānaṁ bhāvanāviśeṣaḥ । tasmādāsannatamaḥ samādhilābhaḥ । īśvaro hi samārādhanādinā sādhanena ārādhitaḥ ’idamasyeṣṭamastu’ iti saṁsārāṅgāre tapyamānaṁ puruṣamanugṛhṇātīti bhāvaḥ । nanu puṣkarapalāśavannirlepasya puruṣasya tapyabhāvaḥ kathamupapadyate yena parameśvaro'nugrāhakatayā kakṣīkriyeteti cet, ucyate – tāpakasya rajasaḥ sattvameva tapyam । buddhyātmanā pariṇate sattve tapyamāne tadārohavaśena tadabhedāvagāhī puruṣo'pi tapyata ityupacaryate । taduktam – ’ sattvaṁ tapyaṁ buddhibhāvena vṛttaṁ bhāvā ye vā rājasāstāpakāste । tasyābhedagrāhiṇī tāmasī yā vṛttistasyāṁ tapya ityukta ātmā’ iti । itthaṁ tapyamānaṁ puruṣaṁ parameśvaraḥ svecchayā nirmāṇakāyamadhiṣṭhāya laukikavaidikasampradāyapradyotako'nugṛhṇātītyanavadyam ॥ 23 ॥

kliśnantīti kleśā vakṣyamāṇalakṣaṇā avidyādayaḥ । karma miśrāmiśrarūpaṁ vakṣyamāṇam । vipacyata iti vipākaḥ phalaṁ jātyāyurbhogādiḥ । āśerata ityāśayāḥ saṁskārāḥ । tairaparāmṛṣṭo'saṁśliṣṭaḥ । saṁśliṣṭastu saṁsārī jīvaḥ । muktastvasaṁśliṣṭo'pi pūrvakāle tatsaṁśleṣādbaddha iva । ataḥ puruṣaviśeṣo nityamukta īśvaraḥ । tasya sārvajñyamaiśvaryaṁ ca anādisiddhaprākṛtaśuddhasattvātmakacittasaṁbandhāditi draṣṭavyam ॥ 24 ॥

tatreśvare niratiśayaṁ sarvajñatvasya bījaṁ mūlam । etaduktaṁ bhavati – asmadādijñānaṁ niratiśayena jñānenāvinābhūtaṁ sātiśayatvāt । yatsātiśayaṁ tatsamānajātīyena niratiśayena yuktam, yathā vibhuparimāṇena kumbhaparimāṇam । ataḥ pariśeṣādanumānasiddhaniratiśayajñānavānīśvara iti ॥ 25 ॥

tasya parameśvarasya praṇavaḥ prakarṣeṇa nūyate stūyate'neneti praṇava oṅkāraḥ vācako'bhidhāyaka ityarthaḥ ॥ 27 ॥

etaduktaṁ bhavati – tasya praṇavasya yo japaḥ, tasmindīrghakālanairantaryasatkāraistadarthā-saṅgacidrūpeśvarabhāvanāpuraḥsaraṁ prādhānyena dṛḍhamāsevite sati, praścātsvata eva vāgvyāpārarūpe tasminpralīne, vācakasya nyagbhāvāttadarthāsaṅgacidrūpagocaravṛttisantānarūpabhāvanāyāṁ dīrghakālādibhirdṛḍhamāsevitāyām, tatastatprasādena cittaṁ nirodhābhimukhaṁ pratyāsattyabhāvena īśvaraṁ viśrāntibhūmitayālabhamānaṁ sat tatsādṛśyātsvasvāminamasaṅgacidrūpamātmānaṁ smārayitvā aviṣayatayā tamapyalabhamānaṁ nirindhanāgnivatsvayaṁ saṁskārāvaśeṣaṁ bhavati । tataḥ pratyakcetanādhigamaḥ । pratyakcāsau cetanā, tasyāḥ prāptiradhigamaḥ । sarvāntaratayā bhāsamānā citiśaktiḥ sve mahimni nirantaraṁ nirvighnamavatiṣṭhate । ataḥ sarvāsāṁ vṛttīnāṁ pravilayādantarāyābhāvaśca bhavati । ayameka eva īśvarapraṇidhānasya viśeṣa iti ॥

ye cittaṁ yogādvikṣipanti bhraṁśayanti te nava vikṣepā yogasyāntarāyā vighnāḥ । tatra doṣatrayavaiṣamyanimitto jvarādirvyādhiḥ । cittasyākarmaṇyatvaṁ styānam । viruddhakoṭidvayāvagāhi jñānaṁ saṁśayaḥ । ahiṁsāsatyādisādhanānāmabhāvanaṁ pramādaḥ । kāyavākcittagurutvādapravṛttirālasyam । viṣayābhilāṣo'viratiḥ । atasmiṁstadbuddhirbhrāntidarśanam । kutaścinnimittātsamādhi-bhūmeralābho'labdhabhūmikatvam । labdhāyāmapi tasyāṁ citasyāpratiṣṭhānavasthitatvamityarthaḥ ॥ 30 ॥

yathoktavyādhijaṁ duḥkham । taccādhyātmikādibhedāttrividham । viṣayābhilāṣavighātānmanasi kṣobho daurmanasyam । sarvāṅgacalanamaṅgamejayatvam । tacca yogāṅgāsanavirodhi । apānaḥ śvāsaḥ । sa ca recakavirodhī। prāṇaḥ praśvāsaḥ । sa tu pūrakavirodhī । atha vā śvāso bāhyakumbhakavirodhī, praśvāsaḥ āntarakumbhakavirodhī, aṅgamejayatvaṁ kumbhakadvayavirodhītyarthaḥ, ’nocchvasennaiva niśvasyānnaiva gātrāṇi cālayet’ iti kumbhake tanniṣedhaśravaṇāt । ata ete duḥkhādayo vikṣepaiḥ saha bhavanti, vikṣiptacittasya bhavantītyarthaḥ ॥ 31 ॥

teṣāṁ sopadravāṇāṁ vikṣepāṇāṁ vināśārthamekatattvasyeśvarasyābhyāsaḥ kartavyaḥ । etaduktaṁ bhavati – ekatattvagocaramanovṛttipravāhānukūlo yatno'bhyāsaḥ । sa ca dīrghakālanairantaryasatkārairdṛḍhamāsevitavyaḥ । āsevite ca tasminvyādhyādayo vāsanāḥ kṣaṇenaiva viśarārutāṁ yānti । taduktam – ’vāsanāsaṁparityāge yadi yatnaṁ karoṣyalam । tatte śithilatāṁ yānti sarvādhivyādhayaḥ kṣaṇāt’ iti ॥ 32 ॥

cittaṁ hi rāgadveṣapuṇyapāpaiḥ kaluṣīkriyate । tatra svapnādau svenānubhūyamānaṁ sukhamanuśete ’ sarvaṁ sukhajātaṁ me bhūyāt’ iti kaściddhīvṛttiviśeṣo rāgaḥ । sa ca sukhajātasya dṛṣṭādṛṣṭasāmagryabhāvena saṁpādayitumaśakyatvāccittaṁ kaluṣīkaroti । yadā tu sukhiprāṇiṣu maitrīṁ bhāvayet ’sarve'pyete sukhino madīyāḥ’ iti, tadā tatsukhaṁ svakīyameva saṁpannamiti tatra rāgo nivartate । na kevalaṁ rāgaḥ, kiṁ tu paraguṇāsahanadoṣāviṣkaraṇarūpāsūyerṣyādikamapi nivartate । nivṛtte ca rāgāsūyerṣyādau varṣāsvatītāsu śaratsaridiva cittaṁ prasīdati । tathā duḥkhamanuśete ’ sarvaṁ duḥkhaṁ sarvathā me mā bhūt’ iti kaścitpratyayo dveṣaḥ। sa ca vairyādiṣu satsu nivārayitumaśkyatvātsadā hṛdayaṁ dahati । yadā ’svasyeva pareṣāṁ pratikūlaṁ duḥkhaṁ mā bhūt’ ityanena prakāreṇa karuṇāṁ duḥkhiprāṇiṣu bhāvayet, tadā vairyādiṣu dveṣo nivartate । na kevalaṁ dveṣaḥ, kintu duḥkhitvapratiyokasvasukhitvaprayukto darpo'pi nivartate । sa ca darpo bhagavatā darśitaḥ – ’īśvaro'hamahaṁ bhogī siddho'haṁ balavānsukhī । āḍhyo'bhijanavānasmi ko'nyo'sti sadṛśo mayā’ iti । ata ubhayanivṛttau cittaṁ prasīdati । tathā prāṇinaḥ svabhāvata eva puṇyaṁ nānutiṣṭhanti, pāpaṁ prasīdati । tathā prāṇinaḥ svabhāvata eva puṇyaṁ nānutiṣṭhanti, pāpaṁ tvanutiṣṭhanti । ataste puṇyapāpe paścāttāpaṁ janayataḥ । yadi puṇyapuruṣeṣu muditāṁ bhāvayet, tadā tadvāsanayā svayamapyapramattaḥ puṇye pravartate । tathā pāpiṣūpekṣāṁ bhāvayantvayamapi pāpānnivartate।ataḥ paścāttāpābhāvena cittaṁ prasīdati । nanu puṇyātmasu muditāṁ bhāvayataḥ puṇye pravṛttiḥ phalatvenoktā ; sā ca yogino na yuktā, tasya punarjanmakaratvāt । maivam ; kāmyasyeṣṭāpūrtāderjanmahetutvādiha tu yogābhyāsajanyasya janmānāpādakasyāśuklakṛṣṇasya puṇyasya vivakṣitatvāt । vakṣyati ca bhagavānsūtrakāraḥ – ’karmāśuklakṛṣṇaṁ yoginastrividhamitareṣām’ iti । ato maitryādibhāvanayā rāgādivāsanānivṛttau prasādaṁ sthairyamāpannaṁ saccittamekāgratāpadaṁ labhata ityarthaḥ । taduktam – pauruṣeṇa prayatnena balātsantyajya vāsanām । sthitiṁ badhnāsi cettarhi padamāsādayasyalam’ iti ॥ 33 ॥

prāṇasya śarīrāntargatasya vāyoḥ pracchardanaṁ dvātriṁśanmātrāpramāṇena śanaiḥ śanaiḥ piṅgalayā bahirvirecanam । recitaṁ praścādiḍayā ṣoḍaśamātrāpramāṇenāntarāpūrya pūritasya punaścatuḥṣaṣṭimātrāpramāṇena vidhāraṇamāntarakumbhakaḥ । recitasya voktapramāṇena bahireva vidhāraṇaṁ bāhyakumbhakaḥ । anena recakapūrakabāhyābhyantarakumbhakarūpaprāṇāyāmatrayaṁ bhavati । tena prāṇaspande niruddhe sati cittadoṣāḥ pradahyante। tathā ca śrutiḥ – ’ yathā parvatadhātūnāṁ dahyante dhamatā malāḥ । tathendriyakṛtā doṣā dahyante prāṇanigrahāt’ iti । tatropapattirvasiṣṭhena darśitā – ’yaḥ prāṇapavanaspandaścittaspandaḥ sa eva hi । prāṇaspandakṣaye yatnaḥ kartavyo dhīmatoccakaiḥ ’ iti । ataḥ prāṇamanaḥspandayoḥ sahabhāvitvātprāṇanigrahe mano nigṛhyate । nanu sahaspando na yuktaḥ, suṣuptau ceṣṭamāne'pi prāṇe manaso'ceṣṭamānatvāt । maivam ; vilīnatvena tadānīṁ manasa evābhāvāt । nanu ’kṣīṇe prāṇe nāsikayocchvāsīta’ iti śrutivyāhatamiti cet, na ; anulbaṇatvasya kṣayatvenātra vivakṣitatvāt । yathā parvatamārohataḥ śvāsavego yāvānbhavati na tāvānāsīnasya vidyate ; tathā prāṇāyāmapāṭavopetasyaitasmādalpaḥ śvāso bhavati । etadevābhipretya śrūyate – ’bhūtvā tatrāyataḥ prāṇaḥ śanaireva samutsṛjet ’ iti । ataḥ prāṇāyāmapāṭavena prāṇe niruddhe sati nirmṛṣṭanikhiladoṣaṁ saccittamekāgratāpadaṁ labhata ityarthaḥ ॥ 34 ॥

nāsāgrajihvāgratālujihvāmadhyajihvāmūleṣu pradeśeṣu cittasya saṁyamāddivyagandharasarūpasparśa-śabdaviṣayavatyaḥ saṁvidaḥ pravṛttayaḥ śīghramutpannāḥ satyo viśvāsamutpādya atisūkṣmeśvarādau manasaḥ sthitiṁ badhnanti । ato mana ekāgratāṁ prāpnotītyartaḥ ॥ 35 ॥

aṣṭadalahṛdambujaṁ recakenordhvamukhaṁ nītvā tatkarṇikāsthāyāṁ suṣumnākhyāyāṁ nāḍyāṁ sauracāndramasavaidyutādiprabhānibhasya cittatattvasya dhyānāttajjyotirgocarā saṁvijjyotiṣmatī viśokā śokaśūnyā pravṛttirutpannā satī manasaḥ sthitiṁ sampādayati । tatastanmana ekāgratāṁ labhata ityarthaḥ ॥ 36 ॥

śukādīnāṁ yadvītarāgaṁ cittam , tasya dhyānādyoginaścittaṁ nīrāgaṁ sadekāgratāṁ labhata ityarthaḥ ॥ 37 ॥

svapne śāstrīyaṁ yanmanoharaṁ vastu dṛṣṭaṁ suṣuptau yatsukhaṁ jñāyate, tatra dhyānāttajjñeyālambanaṁ cittaṁ niścalaṁ sadekāgratāṁ labhata ityarthaḥ ॥ 38 ॥

kiṁ bahunā? yatheṣṭaṁ yadyacchāstrārthaṁ daivaṁ rūpam, taddhyānāccittamacañcalaṁ sadekāgratāṁ labhata ityarthaḥ ॥ 39 ॥

asyaikāgratāmāpannasya cittasya sūkṣme sthūle vā vastuni niviśamānasya paramāṇvantaḥ paramamahattvānto vaśīkāro'pratighāto bhavatītyarthaḥ ॥ 40 ॥

abhijātasyātyavadātasya sphaṭikamaṇeryathā japākusumoparāgātsvarūpābhibhavena raktākāratā bhavati, evaṁ kṣīṇavṛttervidhūtarajastamovṛttikasya cittasya bhūtendriyatanmātrāntaḥkaraṇarajastamoleśānu-viddhāhaṅkāravidhūtarajastamomalaśuddhasattvātmakamahattattveṣu grāhyagrahaṇagrahītṛṣu tatsthasya taduparaktasya tadañjanatā svarūpaparityāgena tattadrūpatā tasya samyagāpattiḥ saṁprajñātasamāpattirityarthaḥ ॥ 41 ॥

gauriti śabdaḥ gaurityarthaḥ gauriti jñānam, teṣāṁ parasparatādātmyagocarā ye vikalpāstaiḥ saṅkīrṇā tattulyā savitarkā samāpattiḥ, tasyā vikalpatvāviśeṣādityarthaḥ ॥ 42 ॥

śabdajñānābhyāṁ vikalpita evārthe śabdasaṅketo gṛhyate, tasya smṛtyā śābdabodho vikalpa eva jāyate। ataḥ saṅketasmṛteḥ pariśuddhau pralaye sati tatkāryasya vikalpasya pralayātsamādhibhāvanā svīyabhāvanātvaśūnyeva bhūtvā avikalpitārthamātreṇaiva nirbhāsyamānā nirvitarkā samāpattirityarthaḥ ॥

etayaiva vikalpitasthūlākārayā savitarkayā avikalpitasthūlākārayā nirvitarkayā ca sūkṣmaviṣayā svaśabdajñānābhyāmabhedena vikalpitasūkṣmatanmātrendriyagocarā savicārā avikalpitasūkṣma-tanmātrendriyagocarā nirvicārā ca vyākhyātā bhavatītyarthaḥ ॥ 44 ॥

asyāḥ samāpatteḥ sūkṣmaviṣayatvamaliṅge pradhāne paryavasyati । tathā hi – tanmātrebhyo'haṅkāraḥ sūkṣmaḥ, tasmādapi mahān, tato'pi pradhānam । taddhi na līyata ityaliṅgamucyate । tataḥ paraṁ na sūkṣmā prakṛtiḥ samasti । puruṣastu na prakṛtiḥ sarge nimittamātramiti dhyeyam ॥ 45 ॥

tā eva pūrvoktā eva vivekakhyātyabhāvena bandhabījasattvātsabījaḥ samādhirityarthaḥ ॥ 46 ॥

nirvicārasya pradhānaparyantasūkṣmagocarasya yadvaiśāradyamabhyāsapāṭavena tasya pradhānāntanyagbhāvāccitiśakterudvegaḥ, tasminsatyadhyātmanaścitiśakteḥ prasādaḥ khyātirjāyate ॥ 47 ॥

tatra puruṣakhyātau satyām ṛtam satyamātmānaṁ bibharti prakāśayatīti ṛtambharā prajñā dharmameghaḥ samādhirjāyata ityarthaḥ ॥ 48 ॥

sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭavastuṣu yogipratyakṣaṁ  nirvartate । āgamānumānābhyāṁ tāni vastūni jñāyante । te ca śrutānumānajanye prajñe sāmānyameva gocarayataḥ । idaṁ tu yogipratyakṣaṁ viśeṣagocaratvādṛtambharamityarthaḥ ॥ 49 ॥

tasyāḥ prajñāyā abhyāsajanyo yaḥ saṁskāraḥ, sa cānyānvyutthānasaṁskārānpratibadhnāti bādhata iti tatpratibandhītyarthaḥ ॥ 50 ॥

paravairāgyasahakṛtavirāmapratyayena prajñāsaṁskārasyāpi nirodhe satyutpatsyamānaprajñāsaṁskārasya sarvasyāpi nirodhādaśeṣabandhanivṛtternirbījaḥ samādhirlabhyate । tasminsamādhau labdhe sati punarvyutthātumaśaktaṁ saccittaṁ naśyati । tataḥ kūṭasthanityānantā śuddhā citiśaktiḥ sve mahimni nirantaraṁ nirvighnamavatiṣṭhata ityatiśobhanam ॥ 51 ॥